“Mani pārsteidz, ka rok šausmīgi dziļus grāvjus, te ūdens nekad nav, pie apļa ir vecs karjers, 10 metrus dziļāks par ceļu, un ūdens tur nav ne pilītes. un kāpēc šeit rok šos šausmīgos kanālus es nezinu. Viņi varbūt gatavojās otriem pasaules plūdiem,” raidījumam pauda vietējais iedzīvotājs Pēteris.
“Nerokot tik dziļus grāvjus, varēja kādu puskilometru ceļa vēl uztaisīt,” sprieda Pēteris.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova raidījumam skaidroja, ka grāvji gar ceļiem ir nepieciešami kā ļoti nozīmīga konstruktīvā ceļa daļa, grāvja uzdevums ir novadīt lieko ūdeni no ceļa, jo mitrums un ūdens ir viens no lielākajiem ceļa ienaidniekiem.
Savukārt uz ceļa P180 “vēl arī tā problēma padziļinās, ka zem ceļa klātnes ir grunts kopā ar kūdru, kas potenciāli nozīmē ļoti lielu bīstamību - kūdra uzsūc mitrumu un tajā vietā veidojas lielas problēmas pavasarī, palu laikā, tur ir arī strauts, kas applūstot rada ļoti lielas problēmas”.
“Ir bijuši gadījumi, kad tiek izskalots ceļš,” dziļo grāvju nepieciešamību skaidroja uzņēmuma pārstāve.
Pēteris gan stāsta, ka konkrētajā posmā kūdras nav, tā ir tālāk līdz Apšuciemam, pie Plieņciema. Pēteris arī nobažījies, vai tik dziļi grāvji nav bīstami autovadītājiem.
Kononova skaidroja, ka, sākot ar 3 metru dziļumu grāvjiem, ceļa mālā ir obligāti jābūt metāla barjerām, arī uz šī ceļa būs atsevišķos posmos paredzētas un uzstādītas ceļa malās metāla barjeras drošībai.
