Revidents

«Revidents». Kā tiek skaitītas vēlēšanu balsis?

Revidents

«Revidents». Kā saņemt pabalstu apkures sezonā?

Revidents. Kā tiek skaitītas vēlēšanu balsis?

Kā Saeimas vēlēšanās skaita balsis? Skaidro CVK pārstāvis

Saeimas vēlēšanās nobalsot šogad varēs vairāk nekā 1000 iecirkņos, no kuriem 949 būs Latvijā, bet 81 – ārvalstīs. Lai noteiktu, kurš kandidāts iekļūst parlamentā, izmanto dažādus aprēķinus, par kuriem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents".

Kopumā balsis tiek apkopotas no pieciem vēlēšanu apgabaliem: Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes.

"Katrā vēlēšanu apgabalā katrai partijai ir citāds kandidātu saraksts," stāstīja CVK Eglājs, norādot: "Kandidēt drīkst tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tāpēc, teiksim, tā prakse, kas bija deviņdesmitajos gados, šī gadsimta sākumā, ka bija viena galvenā lokomotīve, kas kandidē visā Latvijā, – tādas vairs nav. Tagad sarakstiem vajag piecas lokomotīves, katru savā apgabalā."

Vēlētājs balsot drīkst jebkurā no šiem apgabaliem. Vēlēt var arī ārvalstīs – tur iegūtās balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam, līdz ar to arī uz vēlēšanu zīmēm redzami tieši tie deputāti, kas kandidē Rīgas vēlēšanu apgabalā.

To, cik daudz deputātu no katra apgabala ievēlēs Saeimā, rēķina pēc apgabalos deklarēto pilsoņu skaita. Proti, jo vairāk tur deklarētu cilvēku, jo vairāk deputātu iegūst vietas Saeimā. 

Šogad par 100 vietām Saeimā cīnīsies 36 amata kandidāti no Rīgas, no Kurzemes tie būs 12, Vidzemē – 26, bet Latgalē un Zemgalē – katrā pa 13 deputātu amata kandidātiem.

Mandātus gan dala tikai tās partijas, kas ir pārvarējušas piecu procentu barjeru valstī. Tātad, ja visā Latvijā to ir izdevies pārvarēt piecām partijām, bet kādā vēlēšanu apgabalā citām piecām, sadalot deputātu vietas, vērā tiks ņemti politisko spēku panākumi valsts, nevis apgabala mērogā.

"Pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2018. gadā nobalsoja aptuveni 840 tūkstoši [cilvēku]. 5% barjera no 840 tūkstošiem ir aptuveni 42 tūkstoši balsu. Ja šogad būs zemāka aktivitāte, tad tas skaits varētu būt zemāks, ja augstāka, varētu būt augstāks," skaidroja Eglājs.

Secību, kādā deputāti sarindoti vēlēšanu zīmēs, izvēlas partijas, taču tai, skaitot rezultātus, ir maza nozīme.

"Latvijā ievēlēšanas secību nosaka katra kandidāta plusu un mīnusu starpība, pēc kuras pēc vēlēšanām tiek sarindoti kandidāti dilstošā secībā. Un partijas dotajai secībai nozīme ir tikai tad, ja kādiem kandidātiem plusu un svītrojumu starpība sakrīt precīzi," stāstīja eksperts.

Tātad pieņemsim, ka ir deputāta amata kandidāts X, kas ir saņēmis 3000 plusu un nevienu svītrojumu. No viņa saraksta un vēlēšanu apgabala startē arī politiķis Y, kurš vēlēšanās ir saņēmis 50 tūkstošus plusu, bet arī 48 tūkstošus svītrojumu. Pirmais rindā uz vietu Saeimā būs kandidāts X, jo viņš ir saņēmis 3000 punktu. Bet aiz viņa ierindosies politiķis Y, kam kopumā būs vien 2000 (50 000 – 48 000) punktu.

To, cik deputātu no katra piecu procentu barjeru pārkāpušā saraksta nonāks Saeimā, skaita, izmantojot tā dēvēto Senlaga rezultātu aprēķina metodi.

Balsis skaita tikai par visā valstī piecu procentu barjeru pārkāpušajām partijām un par katru vēlēšanu apgabalu atsevišķi:

  • saskaita, cik derīgu balsu saņēmis katrs saraksts;
  • katras partijas visas saņemtās balsis dala ar nepāra skaitļiem – 1, 3, 5 un tā tālāk, un to dara tik reižu, cik kandidātu ir pieteikti konkrētajā vēlēšanu apgabalā.

Piemēram, ja "Pirmajā sarakstā" Rīgas vēlēšanu apgabalā ir pieteikti 10 kandidāti un kopā saņemtas 5000 balsis, tad 5000 no sākuma dala ar 1, tad ar 3, tad ar pieci un vēl septiņiem nākamajiem nepāra skaitļiem.

  • Tā dara ar katru sarakstu un visus dalījumus pieraksta vienā tabulā.
  • Ja no Rīgas vēlēšanu apgabala Saeimā deputātiem paredzētas 36 vietas, tad kopā tajā tiek atzīmēti trīsdesmit seši lielākie dalījumi starp visām partijām.
  • Tas saraksts, kam ir vairāk lielāko dalījumu, saņem arī vairāk vietu Saeimā.

Ja kāds no 100 mandātus saņēmušajiem darbu Saeimā vairs neturpina, viņa vietā stājas cits visvairāk balsu saņēmušais deputāts no tā paša vēlēšanu apgabala.

Katru reizi pirms vēlēšanām internetā mutuļo arī dažādas versijas par to, kā tie, kas uz vēlēšanām neiet, patiesībā ietekmē to iznākumu.

CVK sekretārs paskaidroja: "Ja skatās matemātiski, tad nebalsošanas matemātiskā ietekme uz vēlēšanu iznākumu līdzinās tam, it kā tu būtu nodevis savu balsi tādās proporcijās, kā dabūja pēc tam tie, kas tikuši iekšā. Teiksim, 2018. gadā 23 vietas dabūja "Saskaņa", 16 "KPV LV", 16 Jaunā konservatīvā partija [tagad "Konservatīvie" – red.] un tā tālāk. Līdz ar to nebalsotājs var pieņemt, ka viņa nebalsošanas iznākums ir tāda Saeima, kā tika ievēlēta."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti