4. studija

Vai visiem skaidrs, ko nozīmē "viena mājsaimniecība"?

4. studija

Cik stundu cilvēki gatavi pavadīt rindā pie pasta?

Kā pilsētnieki, kuri pandēmijas laikā dzīvo laukos, var samazināt rēķinus?

Kā nemaksāt par atkritumu izvešanu no tukša dzīvokļa?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pandēmijas laikā daudzi cilvēki no pilsētas dzīvokļiem pārceļas uz saviem lauku īpašumiem. Šajā laikā nemaksāt par atkritumu izvešanu no pilsētas dzīvokļa var, bet tas nav tik vienkārši, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka ir iespējams rast veidu, lai īpašniekam, kura dzīvoklī neviens nedzīvo, netiktu piemērota maksa par atkritumu izvešanu, bet tas nav tik vienkārši.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders norādīja, ka pirmais solis ir runāt ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem un organizēt aptauju vai arī lūgt pārvaldniekam organizēt aptauju par to, vai iedzīvotājiem, kuri faktiski savos mājokļos neuzturas, ir iespējams nemaksāt par pakalpojumu.

“Tur ir nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana – kopības lēmums, kas tiek pieņemts ar vairākumu balsu,” sacīja Auders.

Tomēr atkritumu izvešanas pakalpojums mājai tiek nodrošināts jebkurā situācijā.

Ja namā ir vairāki tukši dzīvokļi un radīto atkritumu daudzums samazinās, ir jāvēršas pie apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt retāku atkritumu izvešanu, lai nebūtu jāmaksā par pustukšiem konteineriem. 

Apsaimniekotājs var palīdzēt veikt aptauju par citādāku maksājumu sadali starp īpašniekiem.

“Ir jāizvirza jautājums, priekšlikums par to, kādā veidā kopība varētu lemt par norēķinu kārtību,” stāstīja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns.  

Visiem dzīvokļu īpašniekiem jāsaņem informācija par lemjamo jautājumu, un pēc divām nedēļām ir jāapkopo rezultāti.

“Kad dzīvokļu īpašnieki ir iesnieguši rezultātus, ir iespējams apkopot un secināt, vai šis balsojums ir ņemams vērā vai ne,” sacīja Leiškalns.

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis piebilda, ka tas nav ļoti populārs lēmums un tie ir atsevišķi gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopība lemj savādāk, nekā ir noteikts Ministru kabineta noteikumos.

Bet, ja cilvēks savā dzīvoklī ilgstoši nedzīvo, – vai ir veids, kā vienoties ar citiem mājas iedzīvotājiem, ka nav jāmaksā, piemēram, par patērēto elektroenerģiju koplietošanas telpās, lifta uzturēšanu vai ūdens cirkulāciju?

“Koplietošanas elektrība droši vien tiks iztērēta neatkarīgi no tā, cik cilvēku tur dzīvo. Liftiem nav atsevišķas pozīcijas. Savukārt cirkulācija pēc būtības ir visai mājai, lai tiktu nodrošināta noteikta ūdens temperatūra, kad krāns tiek atgriezts vaļā, līdz ar to šis pakalpojums pastāvīgi tiek nodrošināts, un tā ir iztērēta siltumenerģija. Līdz ar to tur arī nekādi pārrēķini nevar tikt veikti,” norādīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Tomēr “Rīgas namu pārvaldnieks” atzīst, ka iespējams tas ir.

“Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt šādus lēmumus. Tas skar visa veida norēķinus, kuros varētu būt kāda veida algoritmi. Visbiežāk lēmumi par atšķirīgiem norēķiniem ir saistīti ar kopīpašuma lietošanu,” skaidroja Krists Leiškalns.

Kā piemēru viņš min lēmumu par to, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri izmanto autostāvvietu, sedz lielāku daļu no īpašuma nodokļa nekā tie, kuri autostāvvietu neizmanto.

Tātad – mājas kopībai ir tiesības lemt par savstarpējiem norēķiniem, piemēram, vairākumam īpašnieku pieņemot lēmumu, ka dažu dzīvokļu iemītniekiem nav jāmaksā par atkritumu izvešanu, koplietošanas telpās patērēto elektroenerģiju, karstā ūdens cirkulāciju vai ko citu. Teorētiski jaunu samaksas kārtību var pieņemt mēneša laikā, taču šādi gadījumi praksē ir ļoti reti, jo tad pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās, ka viņiem maksājumi pieaugs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti