Kas ādai vairāk kaitē – karstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Vīgante vērtēja, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums.
Viņa skaidroja, ka aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk skābekļa un barības vielu, kas ilgtermiņā var būt bīstami, āda var pat iet bojā.
"Protams, šeit es nerunāju par mīnus diviem grādiem, bet mīnus 20, un tiešām ilgu laiku, vairāk nekā stundu. Mīnus 20 grādos, nekādi neaizsargājot ādu vai, ja labu gribot, ir uzlikts mitrinošs krēms, bet tas ir izdarīts, burtiski ejot ārā vai vispār, sliktākajā gadījumā, atrodoties ārā, – krēmā esošais ūdens var veicināt ādas sasalšanu burtiskā nozīmē," stāstīja Vīgante.
Tam piekrita arī speciāliste Ilze Actiņa – arī viņa ir pieredzējusi, ka šādas situācijas ir iespējamas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, mūsdienīgos kosmētikas līdzekļus lietojot nepiemērotos apstākļos, drīzāk sastapsimies ar to, ka tie nebūs pietiekami efektīvi, nevis būs bīstami.
"Novērtējot ādas stāvokli, jo mēs vienmēr skatāmies ļoti individuāli, un katram cilvēkam ir individuāla ādas stāvokļa forma, mēs arī izvēlamies kopšanu," norādīja Actiņa.
Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ārā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi. Savukārt sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var vilkt auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās speciāli aukstuma krēmi, kas ādu aukstajā laikā pareizi baro.
Par aukstuma krēmiem vairāk runā, domājot par bērniem, jo viņu āda ir vēl jutīgāka, bet tos var lietot arī pieaugušie. Tie lieti noder, nodarbojoties ar zemledus makšķerēšanu vai citiem ziemas sporta veidiem.
"Tie ir krēmi ar norādi – aukstam laikam. Vai arī daži ražotāji raksta "ziemas krēmi", "speciālie ziemas krēmi", bet pilnīgi noteikti var izmantot arī tos krēmus, kas paredzēti bērnu ādai ziemā.
Tādi krēmi ir noderīgi, bet galvenais atcerēties, – līdzīgi kā ar saules krēmiem – mēs nevaram uzreiz uzlikt un mesties pretī aukstuma apskāvieniem, laiciņš ir jāpagaida," ieteica Actiņa, norādot, ka vajadzētu nogaidīt kādas 15 minūtes.
Speciālistes atzina, ka sievietes lielākoties ādu aizsargā pienācīgi, taču vīrieši šajā jautājumā ir krietni slinkāki un bieži netic, ka tas vispār ir nepieciešams.
"Joprojām ir skepse, varbūt arī tāpēc, ka ir pierasts, ka tomēr visus šos kosmētiskos līdzekļus lieto un arī tādā reklāmu aspektā parasti figurē sievietes, vīrieši daudz retāk. Bet, ja nopietni, tie tiešām strādā," uzsvēra Vīgante.
"Āda sastāv no vairākām šūnu kārtām. Virsējā kārtā ir tādas jau atmirušas ādas šūnas, kas savā starpā ir saistītas ar lipīdiem jeb taukiem. Tā ir tāda kā ķieģeļu siena, kurā ķieģeļi ir šīs ādas šūnas, un tas cements, kas ir starp ķieģeļiem, tie ir tie lipīdi. Ikdienā mazgājot, lietojot ziepes vai dezinfekcijas līdzekļus, un arī visi citi faktori – sausums, vējš, aukstums – vienkārši šo barjeru, šo ķieģeļu sienu sabojā. Tā nav vairs tik stingra un spēcīga, kādai tai būtu jābūt.
Tad ir šie krēmi, kas šo cementu mēģina aizstāt, vielu starp šūnām atjaunot, ādas barjeru atkal padarīt necaurejamu," viņa skaidroja.
Pēc atgriešanas mājās vai pirms gulētiešanas aukstuma krēmus rekomendē nomazgāt ar speciāliem līdzekļiem vai ūdeni. Pēc sejas mazgāšanas jāuzklāj iekštelpām un ikdienai paredzēts krēms, kas nav tik taukains.
