Ja visu gadu ir cītīgi strādāts un maksāti visi nodokļi, tad darbiniekam pienākas atvaļinājums četras kalendārās nedēļas.
SEB Personālvadības biznesa partnere Nelda Marija Zālīte norādīja: "Atpūties darbinieks ir laimīgs darbinieks. Mūsu ieteikums noteikti ir iespēju robežās atvaļinājumu saplānot, iespējams, visam gadam uz priekšu, lai gan darbinieka vēlmes var tikt ņemtas vērā, gan darba devējs arī spēj saorganizēt laiku, kad kurš ir un kura nav."
Likums paredz, ka darba devējam pēc iespējas ir jāņem vērā darbinieka vēlmes, kurā brīdī atvaļinājums tiks ņemts.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs gan piebilda: "Tas nenozīmē, ka darbinieku vēlmes ir vienmēr obligāti saistošas darba devējam, bet viņam būs jāspēj izskaidrot, kāpēc šīs darbinieku vēlmes objektīvi nav iespējams ņemt vērā. Protams, ir jānodrošina arī līdztiesība darbinieku starpā. Ja viena vēlmes ņem vērā, tad jautājums, kāpēc otram neņemt vērā."
Jurists skaidroja, ka ir arī darbinieku kategorija, kuriem atvaļinājuma piešķiršanai ir prioritāri nosacījumi. Piemēram, ja darbinieks ir jaunāks par 18 gadiem, ja darbiniekam ir bērns līdz trīs gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. "Viņiem ir tiesības prasīt, lai darba devējs piešķir atvaļinājumu vasarā vai jebkurā laikā, kad šie darbinieki pieprasa," sacīja Rācenājs.
Atvaļinājuma četras nedēļas ir iespējams dalīt vairākās daļās.
Jurists gan paskaidroja, ka viena atvaļinājuma daļa nedrīkstēs būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Tas nozīmē, ka divām nedēļām pēc kārtas ir obligāti jābūt. Savukārt atlikušās divas nedēļas var dalīt gan pa nedēļām, gan pa dienām.
Samaksa par atvaļinājumu darbiniekam tiek rēķināta, ņemot vērā iepriekš saņemto atalgojumu.
"Darbiniekam par atvaļinājuma laiku tiek maksāta vidējā izpeļņa. Vispirms aprēķina vidējo izpeļņu un reizina ar tām darba dienām, kuras iekrīt darbiniekam atvaļinājumu laikā. Šeit var būt dažādas izdevīgākas un mazāk izdevīgākas situācijas darbiniekiem atkarībā no tā, kurā brīdī visu šo atvaļinājumu ņem, jo vidējo izpeļņu rēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Piemēram, ja būs kāds periods, kurā darbiniekam būs lielākas piemaksas vai prēmijas izmaksātas, tad tas vidējā izpeļņā tiek rēķināts. Tad var būt situācija, kad darbinieki sāk jau gudri rēķināt, kuros datumos viņiem būtu izdevīgāk ņemt atvaļinājuma dienas," sacīja jurists.
Ja atvaļinājuma laikā saslimst, tad atvaļinājums tiek pārcelts uz vēlāku laiku vai pagarināts esošais. Par iespējamo risinājumu darbiniekam ir jāvienojas ar darba devēju. Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, neizmantotās atvaļinājuma dienas nekur nepazūd pat tad, ja tās iekrājušās vairāku gadu garumā. Izbeidzot darba attiecības, darba devējam būs jāizmaksā pilnīgi visi neizmantotie atvaļinājumi.
