ĪSUMĀ:
- Bezdarba līmenis gada beigās augstāks nekā pirms gada.
- Uzņēmumiem vairāk rūp vājais pieprasījums tirgos.
- Ekonomikas izaugsme audzēs pieprasījumu pēc darbarokām.
- Nākotnē bezdarba līmenis Latvijā turpinās sarukt.
Bezdarba līmenis gada beigās augstāks nekā pirms gada
Neskatoties uz bezdarba pieaugumu pērn gada beigās, Latvijas darba tirgū saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka, kas ir labvēlīgi darba ņēmējiem, vērtēja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušais gads noslēdzās ar bezdarba līmeni 6,8% pēdējā ceturksnī, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada 3. ceturksnī. Tomēr vidēji 2023. gadā bezdarba līmenis bija 6,5%, kas ir ievērojami zemāk nekā 2022. gadā.
Āboliņš vērtēja, bezdarbs Latvijā saglabājas vēsturiski zemā līmenī. Bezdarba pieaugums gada nogalē gan ir ierasta sezonāla parādība, kas saistīts ar zemāku aktivitāti būvniecībā un lauksaimniecībā, un kopš oktobra par aptuveni 4 tūkstošiem cilvēku ir pieaudzis arī reģistrēto bezdarbnieku skaits. Tomēr ne viss bezdarba kāpums ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo 4. ceturksnī bezdarbs Latvijā bija par 0,1% augstāks nekā pirms gada.
Latvijas ekonomikā šogad atkal ir gaidāma izaugsme, līdz ar to bažām par plašāku bezdarba pieaugumu šobrīd nav pamata, vērtēja bankas "Citadele" ekonomists.
Uzņēmumiem vairāk rūp vājais pieprasījums tirgos
Pēc viņa teiktā, Latvijas darba tirgū šobrīd ir beidzies ļoti aktīvais periods pēc pandēmijas beigām, kad ekonomika atsāka normāli funkcionēt, daudzi uzņēmumi meklēja darbiniekus un bija jūtams akūts to trūkums. Pēdējā pusotra gada laikā darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi, un šobrīd aptaujās ievērojami mazāks uzņēmumu īpatsvars darbinieku trūkumu min kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru.
Latvijas Bankas ekonomists piebilda, ka arī janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbību kavējošu faktoru, ir samazinājies gan būvniecībā, gan rūpniecībā.
"Tas var liecināt, ka turpmāk gaidāms šo nozaru uzņēmumu zemāks pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem. Daļēji darbaspēka trūkuma sarukums šajās nozarēs skaidrojams ar lēnu atkopšanos ārējos tirgos, un turpmāk tas var mazināt arī spiedienu uz šo nozaru algām," vērtēja Migunovs.
Āboliņš sprieda, ka šobrīd lielāks izaicinājums uzņēmējiem ir vājš pieprasījums, it īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā,
un līdz ar inflācijas kritumu arī uzņēmumu finanšu rādītāji vairs tik strauji neaug. Līdz ar to pērn bezdarba līmenis ir pieaudzis starp cilvēkiem ar vidējo vai nepabeigtu vidējo izglītību, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību bezdarbs turpina samazināties.
Izaugsme audzēs pieprasījumu pēc darbarokām
Tomēr darbaspēka pieprasījuma kritums, pēc Latvijas Bankas ekonomista sacītā, nenotiek visur – sarūkošas inflācijas apstākļos pakalpojumu sektorā sākās atkopšanās, tāpēc janvārī darbaspēks kā uzņēmējdarbību kavējošs faktors bija izteiktāks šajā nozarē. Turklāt, neskatoties uz nodarbināto skaita kritumu 2023. gada pēdējā ceturksnī,
uzņēmēju nodarbinātības gaidas kopumā saglabājas tuvu iepriekšējā ceturkšņa līmenim, kas nenorāda uz to, ka situācija Latvijas darba tirgū turpmāk ievērojami pasliktināsies.
Šo apstiprina arī citi rādītāji, piemēram, vakanču skaita dinamika darba tirgū kopumā ir pozitīva par spīti tam, ka būvniecībā un rūpniecībā darbaspēka trūkums ir mazāk ierobežojošs faktors.
Pēc Migunova teiktā, kaut arī tendences Latvijas darba tirgū 2023. gada pēdējā ceturksnī bija drīzāk negatīvas un janvāra operatīvajos datos uzlabojumi pagaidām ir ne tik būtiski, ekonomiskajā vidē notika svarīgas pārmaiņas. Inflācijas pūķis, kas pērn bija galvenais ekonomiskās izaugsmes šķērslis, tika novārdzināts, kas rada iespējas šogad ekonomikai atkopties pēc visiem iepriekš piedzīvotajiem izaicinājumiem.
Straujāka izaugsme savukārt ļauj paredzēt augstāku pieprasījumu pēc darbarokām, kā arī lielākas iespējas darba meklētājiem atrast darbu.
Ņemot šo vērā, ir potenciāls palielināties arī ekonomiskās aktivitātes līmenim darba tirgū, jo izdevīgāku darba apstākļu dēļ strādāt vai meklēt darbu var sākt arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd vispār nepiedalās nekādās darba tirgus aktivitātēs.
Arī Āboliņš atzina, ka uzņēmēju aptaujas pēdējos mēnešos norāda uz ekonomikas stabilizāciju eirozonā, apsteidzošie indikatori ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos rūpniecībā un transportā, un, pēc "Citadeles" prognozēm, Latvijas ekonomikā šogad ir gaidāma mērena izaugsme.
Vienlaikus procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā ir sarežģīta un būvniecības apjomi Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs šogad varētu samazināties. Arī Latvijā 2024. gadā privātā sektora pieprasījums būvniecībā būs vājāks nekā pērn, tomēr Latvijai šobrīd ir pieejams liels apjoms ES fondu investīciju un valsts budžetā ir ieplānots investīciju pieaugums, lai gan Finanšu ministrija ir norādījusi, ka pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju.
Nākotnē bezdarba līmenis Latvijā turpinās sarukt
"Citadeles" ekonomists piebilda, ka, pēc viņa prognozēm, bezdarba samazinājums varētu būt pavisam neliels un vidējais bezdarbs Latvijā šogad varētu būt 6,4%.
"Turpmākajos gados bezdarbs Latvijā gan noteikti turpinās samazināties demogrāfisko procesu dēļ – jauniešu, kas ik gadu ienāk darba tirgū, ir ievērojami mazāk nekā cilvēku skaits, kas katru gadu sasniedz pensijas vecumu. Ukrainas bēgļu iekļaušanās darba tirgū uz laiku ir palielinājusi darbaspēka pieejamību, taču ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk un turpmākajos gados mums atkal ir gaidāms strukturāls darbinieku deficīts.
Tas noteikti ir galvenais iemesls, kādēļ šobrīd bezdarbs nepieaug, neraugoties uz vājo izaugsmi, kurai atsākoties darbiniekus atrast būs grūti," atzina "Citadeles" ekonomists.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka arvien skaļāk izskan domas par imigrāciju jeb viesstrādnieku piesaisti. Piemēram, ekonomikas doktors Edgars Voļskis paudis, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei gadā vajag 20 000 viesstrādniekus.
"Skaidrs, ka bez radikāliem lēmumiem neiztikt. Latvijā dzimstības koeficients 2023. gadā provizoriski varētu būt nokrities tuvu Spānijas līmenim, cerams, ka īslaicīgi. Taču Spānijā ar dzimstības koeficientu ~1,3 līmenī jau vairāk nekā 30 gadus iedzīvotāju skaits strauji aug. Spānijai ir priekšrocība – milzīgā spāniski runājošā Dienvidamerikas populācija. Taču, tā kā mūsu dzīves līmenis apmēram divkārt pārsniedz pasaules vidējo, ir iespējas, bet ir vajadzīga politiskā griba," norādīja Strautiņš.
