"Šis vienkārši no kartupeļu lauka ir pārvērties par peoniju lauku. Pavasarī braucu pirkt gladiolas, kaut ko tādu, un ieraudzīju uz kastēm trīs skaistus ziedus, es tos nopirku un tad jau tālāk mērķtiecīgi, tā maz pamazām kartupeļu lauks pārvērtās par peoniju lauku," stāstīja "Silezeru peoniju" dārza saimniece Sandra Mikuļinoka. Viņa atzina, ka, lai arī ir savi favorīti, katrs zieds ir ar savu šarmu.
"Tā es īsti neizceltu, bet droši vien, ka pirmā aizķeras tā, kas zied no agrajām, kas ir ar citrondzeltenām lapiņām un vidiņu 'Claire de Luna'. Protams, tā sen ir noziedējusi. Kad viss ir zaļš, tā tāda smuka, kupla pa vidu, es to ļoti gaidu. Nu šitas ir 'Coral Charm', nu šitas ir tas, kas bišķiņ pēc kaķīšiem. Jo ar korāļiem tā ir, ka korālītis kāds var tik labi arī nesmaržot, bet tai ir lielāki ziedi, ir sānpumpuri. Mani favorīttoņi, protams, ir sarkanie," stāstīja saimniece.
Dārza saimniece gan arī atzina, ka šis pavasaris laika apstākļu ziņā, tāpat kā ikvienam augam, nav bijis viegls arī peonijām.
"Peonijas pašas par sevi nav tādas ļoti cimperlīgas, bet nu šis pavasaris bija par traku, jo bija tie mīnus septiņi grādi. Skaitījās salna, bet īstenībā tas bija sals visu nakti, trīs reizes tās gūlās un cēlās.
Protams, ir cietuši kāti un cietuši pumpuri. Tagad jūs redzat, kā ir, bet uz visa daudzuma zied un cīnās, pēc šī var pateikt, kuras ir visizturīgākās šķirnes," sacīja Mikuļinoka.
Bet kāds tad būtu padoms, lai peonijām palīdzētu pārvarēt pavasara sala radīto ietekmi?
"Ja grib, lai nākošgad smukāk zied, lai lielākas saknes, kurš var atļauties, var palaistīt, jo sausumu prognozē vēl ilgi, lai viss spēks aiziet saknēs, nu nebūs ziedu, būs saknēs, būs nākošgad skaisti un vēl skaistāk," norādīja puķkope.
Mikuļinoka ikdienā ir Vidzemes slimnīcas laboratorijas vadītāja un peonijas ir viņas lielais vaļasprieks. Lai arī tas prasa darbu, tomēr viņa atzīst, ka peoniju dārzā ikdienas problēmas var aizmirst.
"Gribas atpūsties pēc pamatdarbiņa, kas ir gana stresains un emocionāli ne tik viegls, jo zem katras analīzes, zem katra notikuma, ir cilvēks, un ir ne tas labākais notikums, un tu daļēji izdzīvo tam līdzi.
Tad vienkārši gribās no tā visa atpūsties, un peonija sen ir zināma gan kā mīlestības, gan kā veselības puķe, es gribētu teikt, ka to arī jūt, pieejot pie tā krūma," atzina Mikuļinoka.
Kamēr viesojos Sandras dārzā, te iegriežas ne viens vien apmeklētājs. Dārzā ieradušās divas kundzes, kuras ļoti rūpīgi apskata ziedus. Vēsma un Ingrīda šurp braukušas no Mazsalacas.
"Ir prieks, ka saimniece atļauj ielaist dārzā, papriecēties arī skatītājiem. Skaisti, skaisti, tikai varēja būt tie apstākļi labāki. Ļoti skaists dārzs, es, arī domāju, ka būtu daudz skaistāki ziedi, ja būtu Dieviņš pacīnījies par viņām."
Nu jau dažus gadus Silezeru peoniju dārzs ir atvērts apskatei ikvienam interesentam. Mikuļinoka stāstīja, ka tas, ka vari ar citiem dalīties šajā skaistumā, viņai dod gandarījumu.
"Pamudināja paši tuvākie cilvēki, draugi, kas nāca un teica, kāpēc tu nedalies! Viņi saka, nu vajag ar cilvēkiem padalīties. Nu tad mēs aizpāgājušo gadu pamēģinājām pirmo reizi un tā atkal tāda jauna pieredze. Tas ir tik jauki, vai tā ir sakritība vai kā, bet tie cilvēki, kas brauc ziedus skatīties, tie visi ir kolosāli cilvēki. Ir jaunas pazīšanās, paveras jaunas idejas, nu tāds gandarījums. Atbrauca viens puisis un saka, es atvedu tikai vecmāmiņu, es dārzā neiešu, apsēdās šūpuļkrēslā un spēlējās telefonā. Tas mans gandarījums, ka puisis pēc 15 minūtēm ar to pašu telefonu iet pa dobēm, fotografē, nu tas pats par sevi runā. Tā puķe ir tāda, ka paņem katru," sacīja Mikuļinoka/
Bet par to, ka Silezeru kolekcija pie 955 peoniju šķirnēm neapstāsies, liecina jaunais, stādīšanai jau sagatavotais lauks.
