Makša un Hūberta saimniece Dace Rence par runča sērām stāstīja: "Viņš pēc dabas ir ļoti mīļš un ļoti mierīgs kaķis, viņš vēl vairāk sāka meklēt mūsu tuvumu, vairāk nāca klāt, gribēja būt vairāk blakus. Tad, kad mēs atnācām no darba mājās, tad viņš skrēja tā kā sunītis pie durvīm, agrāk tā viņš nedarīja."
Līdzīgi jutās arī visa ģimene. Mājās kaut kā trūka, tāpēc tika nolemts atvest mājās borderkollija kucēnu Hūbertu.
Iepazīstināšana notika bez problēmām – Hūberts dzīvojas 1. stāvā, Maksis atbild par otro stāvu. Katram sava guļamistaba, katram viena saimnieka uzmanība.
Viss būtu labi, taču problēmas radīja mīluļu atšķirīgais vecums – četrus mēnešus vecais Hūberts ir hiperaktīvs kucēns, bet 15 gadus vecais Maksis jau alkst seniora dzīvesveida. Kaķis pieradis būt saimnieks mājā, grib vakaros mierīgi sēdēt pie kamīna un kopā ar visu ģimeni skatīties ziņas, bet kucēns traucē. Ģimenes ikvakara rituāls ir iztraucēts, un Maksis ir sapīcis – agrākajā idillē iepriekšējais suns netraucēja.
"Hūberts kā ierauga, ka Maksis ir uz dīvāna, viņā ieslēdzas reaktīvā dzinēja režīms. Viņš vienkārši nesas virsū. Krīt man virsū uz mēbelēm. Viņš nav apstādināms. Viņš paliek tik ļoti hiperaktīvs, un viņš ir tik spēcīgs, ka es viņu nevaru ne noturēt, ne savaldīt," par kucēna iejaukšanos ziņu skatīšanās tradīcijā stāstīja saimniece.
Ir redzams, ka Maksim ģimenes jaunais mīlulis prieku nesagādā, – kaķis rūc, dažreiz šņāc vai uzsit kucēnam ar ķepu, tāpēc saimniekus sāka satraukt, vai no tā necietīs Makša psihoemocionālā veselība un vai jauna mīluļa ienākšana ģimenē nepasliktinās cienījamus gadus sasniegušā runča dzīves kvalitāti.
Ir redzams klasisks paaudžu konflikts, kuru vēl pastiprina suņu un kaķu sarežģītās attiecības, tāpēc palīgā ģimenei devās dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipustanovs.
Eksperta sākuma verdikts ir skaidrs – lielam satraukumam nav pamata, jauna mīluļa paņemšana noteikti nav kļūda. Pateikt, cik ļoti dzīvnieki pārdzīvo, nevar neviens, bet līdzgaitnieka trūkumu viņi noteikti izjūt.
Čipustanovs norādīja: "Tas ir tāpat, kā zaudēt ģimenes locekli. Tur ir sava atkarība, sava mīlestība un būs kaut kāds trūkums. Varbūt tāpēc pieprasa vairāk uzmanības, jo bija vairāk uzmanības no visām pusēm."
Iemesls, ka Maksim šobrīd nepatīk Hūberts, arī ir pašsaprotams. "Viņš ienāca svešinieks manā mājā, kaut ko grib, pieprasa, viņš ir jauns, pilns enerģijas; kaķim 15 gadi, protams, ka viņam nepatīk, ka viņš te parādījās, tas ir fakts, bet ar laiku tas viss var mainīties," skaidroja speciālists.
Ja attiecības izdosies izmainīt, viss būs labi un Maksis pat jutīsies labāk. "Viņi dzīvos kopā, viņiem būs kaut kādas savas attiecības, viņiem būs interesantāk nekā tukšā mājā, būs kaut kāda kustība, kad viņi vieni paši paliks mājās," sacīja eksperts, uzsverot, ka situācijā, kad mājās ienāk jauns suns vai jauns kaķis, saimnieki bieži maldīgi atstāj situāciju pašplūsmā.
"Vislielākā kļūda varbūt ir, ka viņi domā, ka suns ar kaķi paši var atrisināt savas problēmas. Nedrīkst pieļaut, ka suns sāk dominēt virs kaķa, īpaši, ja kaķis ir seniors. Viņam būs grūti sevi aizstāvēt pret tik aktīvu suni," sacīja Čipustanovs.
Ja izveidosies naids, tad labot situāciju būs grūtāk, nekā visu izdarīt pareizi jau pašā sākumā.
Ko darīt?
Pirmais – jāmazina Makša diskomforts, pēc iespējas aizsargājot no hiperaktīvā kucēna, un jāapstiprina kaķa statuss. Viņš šajā mājā bija pirmais, tāpēc svarīgi, lai sajūtas kā galvenais mīlulis.
Eksperts paskaidroja: "Tam ir milzīga nozīme. Viņš ir galvenais, viņš te jūtas galvenais, un saimnieku galvenais mērķis uzturēt to hierarhiju – kaķis ir galvenais, uzmanību pirmajam kaķim, glaudot kaķi, bišķiņ bremzēt suni. Tādā veidā parādīt savu īpašo attieksmi pret kaķi." Tāpat eksperts norādīja, ka nedrīkst ļaut sunim skriet pakaļ kaķim, ko suņiem patīk darīt, bet kaķiem – ne.
Praktiski to var izdarīt, novietojot mēbeles ar augstākām virsmām, kur suns nevarēs kaķi aizsniegt. Hūberta temperaments jāmazina ar komandām, kas liek sunim gaidīt. Ja kaķis nāk pie saimnieka, Hūbertam ar komandām vajag likt gaidīt.
Ja suns klausa, jāapbalvo ar kārumu. Nekādā gadījumā suni nedrīkst sodīt kaķa klātbūtnē, tas kucēnam var radīt nepatiku pret kaķi.
"Ja suns, katru reizi skrienot pie kaķa, saņems sodu no saimniekiem, tad viņš to asociēs ar kaķi, kaķis būs vainīgs," paskaidroja eksperts.
Ja sunim nav motivācijas klausīt komandām, jāsamazina barības deva un motivācija ātri atgriezīsies. Jāpanāk, lai kaķa parādīšanās sunim asociējas ar kaut ko patīkamu – iespēju tikt pie kāruma un apziņu, ka uzmanīgums un miers atmaksājas.
"Suns ir racionāls dzīvnieks, viņam vajag šo situāciju padarīt par izdevīgu,"
norādīja eksperts.
Abu mīluļu saimniecei tiek dots pirmais uzdevums – paņemt kaķi klēpī un, glaudot to, pasaukt suni, likt viņam sēdēt, paglaudīt kaķi, tad suni, un parādīt, ka saimnieks tagad liek sunim sēdēt un neko nedarīt. Ja suns uzvedīsies pareizi, tad par to tas jāapbalvo ar kārumu. Tas nostrādā – Hūberts sēž, grauž kārumu un Maksi netramda.
Protams, uzreiz visu atrisināt nevar. Hūberts vēl ir mazs kucēns, kas komandas tikai mācās. Reizēm viņam viss izdodas, reizēm zūd pacietība, bet soļi pareizajā virzienā tiek sperti.
Dzīvnieku uzvedības eksperts ir pārliecināts, ka šeit lielas problēmas nebūs, – kaķis Maksis ir raksturā mierīgs, Hūberts, lai arī aktīvs kucēns, ir ļoti apķērīgs. Viss liecina, ka pēc kāda laiciņa sapratne būs panākta un ģimenes idilli pie televizora izdosies atgūt.
