18. novembris Latvijas radio žurnālistes Andas Buševicas dzīvē ir nozīmīga diena. Pirms 95 gadiem šajā dienā par Latvijas proklamēšanu Nacionālajā teātrī nobalsoja viņas vecvectēvs Ansis Buševics. Dzimtas vēsture tiek pētīta joprojām.
„Būtu jau skaisti, ja es varētu stāstīt, ka patriotisms man ir ieaudzināts bērnībā. Bija lietas par ko nevarēja runāt. Mums jau mazotnē ieaudzināja, ka vecvectēvs bija kas īpašs," stāsta Anda.
Tagad ikviena dzimtas kopā sanākšana ir arī kā kopīga vēstures stunda. Andas dzimtai pieder unikāli vecvectēva dokumenti: Saeimas deputāta un finanšu ministra apliecība un vairākas lepnas fotogrāfijas ar ciltstēvu. „Vecvectēvs bija 1915.gadā izsūtīts uz Vāciju. Viņš Latvijā atgriezās 1918. gada novembrī un 18. datumā aizgāja līdzi čomiem uz Nacionālo teātri, nezinādams kurp dodas," stāsta Buševica.
Anda, kura savulaik ieguvusi filozofes izglītību, pati nav piedalījusies Latvijas tautas frontes pasākumos, jo bijusi tiem gluži vienkārši par jaunu. Taču viņa darbojusies Vides aizsardzības klubā. „Atceros, kā mēs cīnījāmies pret metro, lai arī tagad tas būtu noderējis."
Filozofes Buševicas dzīvē „treknie" gadi deva vien iespēju iegādāties dzīvokli, par ko jāmaksā liels kredīts. Viņa atzīst, ka ikdiena paiet ļoti daudz strādājot: „To es izjūtu, ka mūsdienās ir šausmīgi smagi jāstrādā. Ar godīgu darbu nevar nopelnīt iztikšanai."
Anda nežēlojas un saka, ka viņas dzimtā visstiprākās bijušas tieši sievietes. Tieši pateicoties dzimtas sievietēm varējis darboties arī advokāts un politiķis Ansis Buševics. Jāatzīst gan, ka viņa liktenis bijis tikpat traģisks kā visa Latvijas vēsture. Būdams nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts, viņš 1940. gadā bija viens no 20 delegātiem, kas 21.jūlijā Padomju Savienībai iesniedza Deklarāciju par Latvijas iekļaušanos PSRS sastāvā. „Viņam nebija citas izvēles," saka Anda.
Jau pēc četrām dienām atzīmējot valsts svētkus, Anda kopā ar dēlu dosies skatīties salūtu. Viņi abi ir komanda, kas pieder spēcīgai dzimtai un apzinās, ka tas ir arī viņu spēks.
