Vides padomniece Anita Drondina, kas strādā Latvijas pārstāvniecībā Briselē, turpmāko pusgadu būs cieši iesaistīta prezidentūras norisēs.
Drondinas amata nosaukums ir garš - Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā viņa vada Vides, klimata un reģionālās politikas nodaļu, kas sastāv no sešiem cilvēkiem. Viņa ir arī vides padomniece un prezidentūras laikā vadīs Vides darba grupu Eiropas Savienības Padomē.
“Piektajā janvārī sanāksme vēl nav paredzēta, toties jau astotajā man būs tas gods ieņemt savu vietu pie galda, galda galā šoreiz, nevis Latvijas ierastajā vietā, un sveikt savus kolēģus ar Latvijas prezidentūras sākšanos,” Latvijas Radio stāsta Drondina.
Sanāksmes, ko vadīs Anita Drondina, notiek vairākas reizes nedēļā. Tajās visas dienas garumā tiek apspriesti dažādi Eiropas likumprojektu priekšlikumi vides jomā, gan par gaisa kvalitāti, gan par atkritumu apsaimniekošanu, gan arī par kaitīgajiem izmešiem atmosfērā. Drondina saka, ka reizēm sanāksmes ieilgst līdz pat deviņiem vakarā.
“Ja dokuments ir agrīnajā izskatīšanas stadijā un vēl ir daudz sanāksmju priekšā, tad sešos var likt punktu. Taču, ja tā ir pēdējā sanāksme un dokumentam ir jāvirzās uz apstiprināšanu, kolēģi ir atbraukuši no galvaspilsētām un grib darbu pabeigt... Tad, jā, šis ir brīdis, kad nevar pateikt kolēģiem: “piedodiet, man bērnudārzs veras ciet” vai “piedodiet, es esmu nogurusi” vai “piedodiet, man vienkārši vajag kaut ko apēst”. Tas ir variants, kad mēs, varbūt varam uztaisīt piecu minūšu pauzi, lai visi izvēdinātu galvu, un atgriezties un turpināt, jo ir nepieciešams to darbu pabeigt,” skaidro ierēdne.
Gandrīz visas sanāksmes notiek Eiropas Savienības Padomes namā Briselē. Tā ir liela brūngana ēka, pašā Briseles eiroinstitūciju rajona sirdī. Regulārajās sanāksmēs piedalās 28 valstu vides padomnieki, kuri ir nosūtīti darbam Briselē uz vairākiem gadiem, kā arī konkrētā jautājuma eksperti, kuri ir atbraukuši uz sēdi no galvaspilsētām.
„Tik tiešām, sanāksmju zāles nav nekādas īpašas. Tiešām, neliela, garena zāle ar tulku kabīnēm apkārt, galdu pa vidu, kur valstis sēž prezidentūru secībā. Vienā galda galā ir prezidentūra, otrā – komisija, apkārt kolēģi. Logu, man šķiet, tiešām tur nav,” saka Latvijas pārstāve.
Drondina saka, ka plāno sanāksmes vadīt latviski. Līdzīgi ir rīkojušies arī lietuvieši, kad bija viņu kārta būt par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti. Arī daudzu citu valstu pārstāvji mēdz izteikties savas valsts oficiālajā valodā. Lai gan tā dara ne visi. Piemēram, skandināvu ierēdņi sanāksmes biežāk vada angliski, saka vides padomniece.
„Bet pat, ja es runāšu angļu valodā, cilvēki lieto tulkojumu tik un tā. Ne katras dalībvalsts ekspertam ir tik labas angļu valodas zināšanas, lai viņš varētu sekot sanāksmei bez tulkojuma. Bez tam, cilvēki par sanāksmēm raksta ziņojumus, un to ir ērtāk darīt savās valodās,” skaidro Drondina.
„Tāpēc, pat ja es sanāksmi vadītu angliski, man tik un tā būtu jārēķinās ar komunikāciju Bābeles tornī, kā to mēdz saukt, un to, ka vienalga tas, ko es teikšu, tiks tulkots uz slovāku, čehu, poļu valodu... uz ļoti dažādām valodām,” viņa piebilst.
Ierēdne norāda, ka vides jomas noteikumi un likumi bieži prasa detalizētas tehniskas zināšanas, piemēram, par konkrētiem piesārņotajiem vai gaisa kvalitātes aspektiem. Tieši tādēļ nozīmīgākais sagatavošanas darbs tiek paveikts tieši tehniskajā, ierēdņu, nevis politiķu līmenī.
„Jā, patiesībā Briseles īpatnība ir tā, ka lielāko darba daļu izdara zemākos līmeņos. Un tad, kad atbrauc ministri, tad atliek vai nu stratēģiski diskutēt par politikas virzību vai apstiprināt jau lielā mērā pieņemtas vienošanās, atsevišķos gadījumos rast risinājumu dažiem īpaši sāpīgiem jautājumiem, politiskiem jautājumiem, kur tiešām ir nepieciešama ministru izšķiršanās,” darba specifiku raksturo Drondina.
Atvadoties Anita Drondina saka, ka ir strādājusi ar Eiropas Savienības jautājumiem vēl kopš laika, kad Latvija tikai gatavojās kļūt par bloka dalībvalsti. Tādēļ prezidentūras laiks viņai būs interesants arī personiski. Un viņa pilnībā piekrītot tam, ka tikai pēc prezidentūras kāds pa īstam var izprast kā tad darbojas Eiropas Savienība.
