«Delna»: Latvija ar prezidentūru tika galā sekmīgi, bet atstāja otrajā plānā nacionālās problēmas

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā jautājumi, ar kuriem bija jāstrādā nacionālā līmenī, netika pietiekami efektīvi virzīti, uzskata "Sabiedrība par atklātību - "Delna"" direktors Gundars Jankovs.

Prezentējot "Delnas" izvērtējumu par Latvijas prezidentūru, Jankovs atzina, ka Latvijai 2015.gada sākums bija saspringts laiks gan tāpēc, ka bija jāvada prezidentūra, gan arī Ukrainas krīzes, bēgļu jautājuma un Grieķijas finanšu krīzes dēļ. Tas radījis sarežģījumus Latvijas prezidentūras dienaskārtībā, jo šie jautājumi bija jārisina paralēli ikdienas sarunām.

"Delnas" ieskatā, kopumā Latvija pietiekami sekmīgi vadīja ES Padomes prezidentūru.

"Delnas" direktors norādīja, ka korupcija ir ļoti nozīmīgs šķērslis, lai ES attīstītos ātri un efektīvi. Neraugoties uz kontroles mehānismiem, ES zaudē simtiem miljonu eiro gadā tādēļ, ka pastāv korupcijas gadījumi visās dalībvalstīs. Tādēļ ir svarīgi strādāt pie jauniem instrumentiem, kas korupciju ierobežo ES līmenī, un skatīties uz korupciju pārnacionālā līmenī, kā arī privātajā sektorā, teica Jankovs.

Viņš atzina, ka Latvija spējusi prezidentūras darba kārtību un finanses atspoguļot pietiekami skaidri un saprotami. Vienlaikus bijušas jomas, kur vajadzējis piestrādāt, lai izplatītu informāciju sabiedrībai.

Kā atsevišķu Jankovs izcēla nacionālo jautājumu aspektu.

"Delna" secinājusi, ka jautājumi, pie kuriem prezidentūras laikā bija nepieciešams strādāt nacionālā līmenī, netika virzīti pietiekami efektīvi.

Valdības atruna bijusi, ka jākoncentrējas uz prezidentūru. Tomēr tas neizturot kritiku, jo jāspēj sabalansēt resursus tā, lai prezidentūra neietekmē nacionālā līmeņa jautājumus un tiem nav jāpaliek otrajā plānā.

"Transparency International" ES biroja vadītājs Karls Dolans tikmēr norādīja, ka Latvijas prezidentūrai bijis detalizēts budžets, tomēr ir konstatētas atšķirības starp tā caurspīdīgumu un informācijas pieejamību cilvēkiem. Vienlaikus svarīgs ir jautājums par pašas ES Padomes caurspīdīgumu. Organizācija iepriekš publicējusi desmit ES institūciju izvērtējumu un atklājusi, ka ES Padome nereti neatklāj likumdošanas dokumentus par savām sarunām ar Eiropas Parlamentu (EP). Tāpat ES Padome daudziem dokumentiem piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu, kā arī EP vismaz trīs reizes ir bijuši iebildumi pret padomes budžetu.

Trešdien Ārlietu ministrijā "Sabiedrība par atklātību - "Delna"" un "Transparecy International" ES birojs prezentēja Latvijas prezidentūras ES Padomē izvērtējumu. Vērtēšanas rezultāti ir "Transparency International" ES biroja un "Delna" kopdarba rezultāts ar mērķi izvērtēt ES Padomes pūles stiprinot pretkorupciju un caurskatāmību Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē.

Pasākumā uzstājas Karls Dolans, "Delnas" direktors Gundars Jankovs, projektu vadītājas Irini Tseminidou un Agnija Jansone, bet komentāru sniegs Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa. Piedalīsies pārstāvji no Baltijas Korporatīvās pārvaldes un pārstāvji no Tieslietu un Finanšu ministrijas.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinājās šā gada pirmajos sešos mēnešos. Tās laikā Rīgā notika vairākas augsta līmeņa ES amatpersonu tikšanās. Tāpat gan Latvijā, gan citās valstīs tika rīkota arī kultūras programma.

Ārlietu ministrijas (ĀM) aplēses liecina, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē tiešās izmaksas sasniegušas 45 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 60 miljoni eiro. Vienlaikus ĀM aplēsusi, ka netiešās prezidentūras izmaksas sasniegušas 36,6 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt