Pa straumei

"Pa straumei". Plītnīca

Pa straumei

Pa straumei. Mēmele

Pa straumei. Roja

Kā laivot pa ziemeļkurzemnieci Roju? Maršruti un ieteikumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

78 km garā Roja līkumo cauri Ziemeļkurzemei, mierpilni ieplūstot Rīgas jūras līcī. Rojas ūdeņos reiz kuģojuši senie skandināvi, Roja kalpojusi par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības ceļu, bet pēc tam iedvesmojusi arī Krišjāni Valdemāru "tecēt" uz jūras pusi un pievērsties jūrniecības attīstīšanai. Kas zina, kādas pārmaiņas notiks ar tevi pēc laivošanas pa Roju vai piedzīvojumiem tās krastos?

Roja ir neparasta upe ar mainīgu ainavu, tā rit cauri plašiem tīrumiem, bieziem mežiem, dziļām ielejām un slēpjas starp kāpām. Roja izslavēta kā varena foreļu upe, bet makšķerniekus priecē arī līdakas, asari, raudas, nēģi un taimiņi. Ziemeļkurzemnieces krastos kupli zaļo meži – augštecē plešas jauktie, egļu un platlapju meži, bet lejtecē pretī debesīm stiepjas priežu sili.

Mēļo, ka Rojas vārds līvu valodā nozīmē “duļķupe”. Vietējie stāsta, ka pēc lietavām Rojas ūdens kļūstot tik duļķaini brūns, ka šāds vārda skaidrojums ir vietā. Pie Rojas duļķainuma vainojams smilšakmens upes dibenā.

ĪSUMĀ: 

Ko apmeklēt Rojas krastos?

Kā laivot pa Roju?

Roja piemērota laivošanai vien tad, kad ūdens plūst aumaļām un tā līmenis ir augsts. Upes gultne teju visā tās tecējuma laikā bagātīgi piebārstīta ar akmeņiem. Laivot var sākt aiz Lubes dzirnavām, pirms tam sanāks tikai paplunčāt pēdas.

Tieši starp Lubes dzirnavām un Mārkciemu meklējams pats skaistākais Rojas posms, kur upe plūst cauri dziļai ielejai, bagātai ar krāšņiem klinšu atsegumiem un krācītēm. Elpu aizraujoši skati garantēti!

Pa labi - Rojas upes visā tās tecējuma garumā. Avots: Ekrānuzņēmums, Google Maps

Uzreiz aiz Mārkciema upes skaistie līkumi ir iztaisnoti un pārvērsti kanālā, tomēr pēc Rudes upe atkal sāk līkumot. Lai gan pāris kilometrus upe plūst cauri lauksaimniecības tīrumiem, tomēr tās krastos sazēluši alkšņi un ievas, sniedzot jauku paēnu. Vēlāk sāk parādīties skujkoku meži un pirmās smilšu kāpas.

Aptuveni pēdējos septiņus kilometrus Roja tek paralēli jūrai, kļūstot arvien dziļāka, platāka un lēnāka. Vietām straume top pavisam slinka un tikpat kā nekust uz priekšu. Maršruts beidzas Rojā pie ostas tilta, taču var doties jūriņā un laivot, piemēram, uz Kaltenes pusi.

Maršruti un attālumi

  • Lubes dzirnavas – Mārkciems: 9 km
  • Mārkciems – Rude: 6 km
  • Rude – Žocene: 8 km
  • Žocene – Roja: 8 km

Koka karošu burvis

Pāris kilometrus no Rojas upes, “Bumbieru” mājās, šeptējas koka karošu burvis Kārlis Ziediņš. Lai gan pierasts runāt par karošu grebšanu, tomēr Kārlis saka, ka viņš karotes griežot.

Skolas laikā Kārlis ievingrinājis roku kokamatniecībā pie meistara Igurda Baņķa, kuru ceļojuma tālākajā gaitā vari sastapt Valdemārpilī, lauku sētā “Kauliņi”. Karošu griešana Kārlim kalpo par vaļasprieku, atpūtu un meditāciju, jo nekas cits neatslēdz prātu tik labi kā darbs ar koku, kad skaidas lido prom pa vienai vien.

Kārlis arī tev var ierādīt karošu griešanas mākslu un pastāstīt, kuri koki ir vispiemērotākie virtuves piederumu gatavošanai. Piemēram, liepa Kārlim liekoties par mīkstu un garlaicīgu. Griešanai vajag izaicinājumu! Ja koka darinājumus lieto pareizi, tie kalpo teju bezgalīgi. Ja interesē karošu ilgmūžības noslēpums, nekas cits neatliks, kā doties uz “Bumbieriem”!

Krišjānis Valdemārs, laika kapsula un izbrauciens ar mazbānīti

Starpposmā ceļiniekus sveicina Valdemārpils, maza Kurzemes pilsētiņa. Lai iepazītu Valdemārpili, vērts iziet sešus kilometrus garo maršrutu “Valdemārpils – liepziedu pilsēta”, aplūkojot visus ievērības cienīgākos objektus – slaveno Elku liepu, dažādu konfesiju dievnamus, vēstures plīvurā tītās ēkas, kā arī Krišjānim Valdemāram veltīto pieminekli. Tieši viņam par godu kādreizējā Sasmaka 1926. gadā pārdēvēta par Valdemārpili. Diženais jaunlatvietis un Ainažu jūrskolas dibinātājs te skolojies, bet vēlāk arī pats strādājis par skolotāju.

Krišjānim Valdemāram veltīts arī Valdemāra nams, kur patlaban savu meistardarbnīcu “Zeļļi” iekārtojis kokamatniecības meistars Igurds Baņķis, apmācot jauniešus mēbeļu galdniecībā, kokgriešanā un koktēlniecībā. Nams iesvētīts 1938. gadā, un iesvētīšanas ceremonijas laikā ēkas sienā iebūvēta metāla kārba ar dažādām tā laika liecībām. Kad Igurds uzzinājis par šīs laika kapsulas esamību, viņš iejuties Šerloka Holmsa ādā un pagātnes mantojumu vienā no sienām tiešām arī atradis!

Auseklīšiem rotātajā metāla kapsulā septiņdesmit sešus gadus nogulējis pergaments ar nama iesvētīšanas dienas aprakstu un pasākuma dalībnieku parakstiem, grezns spalvaskāts, vairāki vietējie laikraksti, kā arī pasākuma afiša.

Pagaidām laika kapsula glabājas Valdemāra namā. Te aplūkojama arī Krišjānim Valdemāram veltītā piemiņas zāle un glezna “Latvji, brauciet jūriņā”.

Igurds Baņķis rūpējas ne tikai par jauniešu ievirzīšanu kokamatniecības ceļos, vietējās vēstures izpēti un Krišjāņa Valdemāra vārda cildināšanu, bet arī par amatnieku sētu “Kauliņi”. Ciemiņiem tiek piedāvāts izbraukt ar koka mazbānīti, piedalīties dažādās stacijas atrakcijās, labirintā "sastapties" ar savu iekšējo centru, kā arī klausīties saimnieka aizraujošajos stāstos. “Kauliņos” var izvizināties arī ar kādu pavisam neparastu transportlīdzekli – bezzirgu drošku.

Viens vienīgs zemeņu lauks

Ja kārojas sulīgas zemenes vai saldas sukādes, jādodas pie Dzintara un Zanes Silgaliem, kuri radījuši ģimenes uzņēmumu “Lubeco”. Viņu zemeņu lauki plešas Lubezera krastā, pāris kilometrus no Rojas upes.

Viss gan sācies ar cidonijām, bet tā kā uz to ražu būtu jāgaida vairāki gadi, pa vidu starp cidonijām saimnieki sastādīja zemenes. Kādreizējās pāris rindas zemeņu nu pārtapušas zīmolā “Latvijas Zemenes”, bet to novākšanai tiek lietota īpaša, traktoram pieāķēta platforma, uz kuras guļus atrodas četrpadsmit darbinieki, vienlaikus nolasot ogas no septiņām vagām.

Arī cidonijas nekur nav pazudušas, bet kopā ar citiem augļiem tiek pārstrādātas sulīgās sukādēs, vitamīniem bagātās sulās, sīrupos un dzērienos, izejot tirgū ar zīmolu “Pikolo”. Saimnieki priecājas par ciemiņiem, piedāvājot ekskursijas saimniecībā un veselīgo našķu degustācijas.

Dzirnavas ar rožu smaržu

Rojas upes kreisajā krastā staltas un baltas stāv Lubes dzirnavas. Dzirnavas reiz piedāvājušas vienus no labākajiem bīdelētajiem miltiem visā plašajā apkaimē, kuri bijuši kā uz izķeršanu gardu smalkmaizīšu un kūku cepšanai.

1924. gadā Lubes dzirnavās dzimusi rakstniece Aina Zemdega. Ja kādā klusā bibliotēkas plauktā tev izdosies atrast Zemdegas tēlojumu “Toreiz Lubes dzirnavās”, tad caur teksta margojumiem nonāksi divdesmito un trīsdesmito gadu Latvijā, iegrimstot dzirnavu pasaulē, kur saimniekojis turīgs dzirnavnieks, mākslas, kultūras un mūzikas mīļotājs.

Par dzirnavām un Rojas upi Zemdega raksta: “Šī ir tā pārvērtību vieta, kur upes blīvā, gludā viengabalainība un rāmums salūzt. Šī ir tā vieta, kur milzīgi, melni rati upi tin kā mīkstu dzijas pavedienu ap saviem stiprajiem ozolkoka spārniem un tad palaiž to balti mirdzošu un vieglu, lai skrien ārā no tumsas, lai burbuļo, skan un sašķīst viss lielais, rāmais gludums tūkstoš lēkājošās lāsēs. Un upe, varavīksnaini mirdzēdama, kāpj atkal atpakaļ debesīs.”

Lai gan dzirnavas patlaban pieder kādam zemniekam un gaida savu atjaunošanu, vērts izmest loku apkārt dzirnavām, paložņāt starp veco un vareno koku stumbriem, pasmaržot dārzā augošās senās rožu šķirnes un ļauties aizgājušo gadsimtu atmosfērai. Arī dzirnavu dambis nav zaudējis savu varenumu.  

Gar klintīm

Šajā posmā Rojas upe tek cauri kanjonveida ielejai, uzburot riktīgu piedzīvojumu garšu. Rojas kreisajā krastā neilgi pēc Lubes dzirnavām meklējams Lūrmaņu avotiņš. Avotiņa ūdens jau kopš seniem laikiem izmantots dziedniecībā. Ūdens ir ļoti garšīgs, un tas iecienīts vietējo iedzīvotāju vidū arī mūsdienās. Lieliska vieta, kur atveldzēties izslāpušam ceļiniekam.

Kā augsta siena gar upes krastiem slejas Lūrmaņu klintis, pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmens atsegumi.

Kurzemē šādi atsegumi nav bieži sastopami, tāpēc Lūrmaņu klintis sola jauku pārsteigumu ikvienam laivotājam vai ceļotājam.

Klintis stiepjas četrsimt metru garumā un sasniedz sešu metru augstumu. Tajās atrodamas dažādas nišas, bet īpaši uzmanīgam vērotājam izdosies pamanīt arī bruņuzivju atliekas. Lūrmaņu klintis var iepazīt ne tikai no laivas, bet arī sekojot tūristu takai vairāku kilometru garumā.  

Skandināvu senkapi un leģenda par velnu

Rojas labajā krastā iepretim Lūrmaņu avotiņam meklējama kāda varen mistiska un noslēpumiem bagāta vieta – Bīlavu Velna laiva, koku ieskauti laukakmeņi, kas izvietoti piecpadsmit metrus garas laivas formā. Tiek uzskatīts, ka šie ir skandināvu senkapi, kas datējami ar 1. g.t. p.m.ē.

Šo apbedījuma vietu 1863. gadā atklāja senatnes pētnieks Jūliuss Dērings, izrakumos zem laukakmeņiem atrodot no akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas viena virs otras trīs līmeņos.

Kameras bijušas pildītas ar smilšu, degušu cilvēku kaulu, ogļu un trauku lausku sajaukumu. Apbedīšana akmens laivās bijusi tipiska paraža Skandināvijā, un līdzīgi akmens krāvumi atrodami Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, kā arī Igaunijā. Patreiz aplūkojamā Velna laiva ir senkapu rekonstrukcija.

Vietējiem ir sava versija par Velna laivas izcelsmi. Teika stāsta, ka novada vecākais noslēdzis līgumu ar velnu, lai šis aizbērtu ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu, liedzot vācu kuģiem iespēju piestāt Kurzemes krastā. Velns piekritis darbiņam un sācis vest smiltis uz jūras pusi lielās koka laivās. Uz rīta pusi velnu izbiedējusi gaiļa dziesma, viņš pametis laivu un aizbēdzis uz elli. Laiva pārvērtusies akmeņos.

Jahtu un kuģīšu noskaņās

Roja sagaida savus viesus ar tikai zvejniekciemiem raksturīgo atmosfēru. Jūra dveš rāmumu, skaļi klaigā kaijas, krastā čakli darbojas zvejnieki, ostā omulīgi šūpojas kuģīši un jahtas, bet pārīši dodas romantiskās pastaigās pa abiem moliem.

Rojas vārds daudziem saistās ar lustīgajiem Zvejnieku svētkiem, kas Rojā notiek jau gadu gadiem. Citi atpazīst Roju pēc baltajiem burtiem šosejas malā, populāras fotografēšanās vietas. Tomēr tā nav vienīgā fotogēniskā vieta Rojā – ciems iedvesmojis daudzus māksliniekus, un tajā var atrast dažādus plenēros tapušus pilsētvides objektus.

Ar mākslu saistīts arī kāds pavisam parasts objekts – autoosta, kas daļēji kalpo arī par izstāžu zāli. Tā ir vienīgā autoosta Latvijā, kur regulāri notiek dažādu mākslinieku darbu izstādes.

 Ja gribas kārtīgi izstaipīt kājas pēc laivošanas, tad pieejami vairāki tūrisma maršruti. Neaizmirsti aplūkot arī jūras dižakmeni, kas omulīgi iegūlies pludmalē, sauļojot savu divus metrus augsto rumpi.

Ja gribas Roju iepazīt pavisam nopietni, tad jādodas uz Rojas Jūras Zvejniecības muzeju. Tur var izzināt novada un Rojas jūrskolas vēsturi, atsvaidzināt jau Valdemārpilī iegūtās zināšanas par Krišjāni Valdemāru, izpētīt burinieku stāstus, noskaidrot, kāpēc “Banga” kļuva par padomju laiku slavenāko zvejnieku kolhozu, kā arī atklāt konservu tapšanas svarīgākās detaļas. Ja paveiksies, muzejā iepazīsi kurzemnieku nešpetno humoru, kā arī varēsi iemācīties siet kādu jūrniecībā noderīgu mezglu.

Būtu grēks doties prom no Rojas, nenogaršojot vietējās zivis. To var izdarīt “Zivju Bodē”, kur saimnieko Anda un Jānis Maslobojevi. Anda jau kopš bērnības saistīta ar zvejniecību – viņas vectētiņš bijis varens zvejnieks. Nu arī pati Anda ar ģimeni piedāvā plašu zivju produkcijas klāstu – ceptas reņģes, zandartus, mencas, mazsālītas brētliņas, uz oglēm ceptus nēģus un ko tikai vēl ne!

Kārtējie velna nedarbi

Rojas novadā atrodama vēl kāda nostāstiem apvīta vieta, ko vietējie iepin leģendās par velna darbiem un nedarbiem, bet zinātnieki saista ar Baltijas ledus ezera atkāpšanos.

Šis noslēpumainais dabas brīnums ir Kaltenes kalvas, sūnām apauguši akmens krāvumi, kas mežam piešķir pasakas veidolu.

Šādi akmens krāvumi nekur citur Latvijas piekrastē nav sastopami, tāpēc šī ir tiešām unikāla vieta.

Kalvu apskatei ierīkota lokveida taka, kas apmēram pusotra kilometra garumā izved cauri mistiskajam mežam. Veci ļaudis stāsta, ka sensenos laikos šī bijusi svētvieta. Bet, runājot par velnu, – šis stiepis akmeņus Talsu desmitā pakalna būvēšanai, bet atkal jau gailis ar savu dziesmu visu izbojājis.

***

Atceries, ka visos apskates objektos sava ciemošanās iepriekš jāpiesaka!

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Pa straumei

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti