Policisti konfiscēja desmit metrus garo mastu un karogu, kurus Latvijas aktīvisti gribēja uzsliet Monblāna virsotnē par godu Latvijas simtgadei. Pēdējais termiņš, lai dotos uz virsotni un pēcāk atgrieztos nakšņošanas vietā "Refuge du Gouter", ir 16.augusts, līdz ar to ekspedīcijas iecere par godu valsts svētkiem uzstādīt Ginesa pasaules rekordu, visdrīzāk, netiks realizēta.
Senžervē ciema mērs bija lūdzis policiju apturēt ekspedīciju, norādot, ka tajā devušies "pārgalvīgi cilvēki".
Ekspedīcijas dalībnieki savā ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" norāda, ka nevēlas padoties un cer uz diplomātisku risinājumu iecerētā mērķa sasniegšanai. "Mēs, "Monblāns 2018" dalībnieki, lepojamies ar sasniegto, un šo dienu notikumi tikai apliecina, ka mūsu mērķis sniedzas ārpus ierastā. Mēs ceram rast atbalstu starpvalstu līmenī, lai šis unikālais projekts tiktu realizēts," teikts paziņojumā.
Šis incidents noticis laikā, kad Monblāna pakājē esošās Šamonī dome cenšas panākt, lai slikti sagatavoti kalnos kāpēji nedotos uz 4810 metrus augsto virsotni, jo ceļš turp ir bīstams. Piektdien Monblāna nogāzē tika atrasti trīs miruši itāļi, bet kopumā šogad, cenšoties uzkāpt kalnā, dzīvību zaudējuši jau 15 cilvēki.
Pērn Monblānā gāja bojā 14 cilvēki, no kuriem divu cilvēku līķi vēl nav atrasti.
Ik gadu Rietumeiropas augstākajā virsotnē mēģina uzkāpt aptuveni 300 cilvēki.
Šī sezona izvērtusies par sevišķi bīstamu, jo karstuma viļņu un sausuma dēļ alpīnistu takas vairāk nekā parasti apdraud krītoši akmeņi un ledus gabali. Iespējamo akmeņu nogruvumu dēļ varasiestādes pagājušajā nedēļā aicināja kalnos kāpējus atlikt došanos uz virsotni, bet daudzi šo brīdinājumi ir ignorējuši.
Ekspedīcijas vadītājs Aldis Kunšteins pastāstīja, ka komanda jau bija karoga mastu uznesusi līdz pirmajai bāzes nometnei 3100 augstumā. Līdz Monblāna virsotnei bija atlikuši 1300 metru. Taču atlidojis helikopters ar policijas pārstāvjiem, kuri pavēstīja, ka ir aizliegts mastu nest tālāk.
“Uzzinājām, ka vietvara pieņēmusi daudz stingrākus noteikumus kāpšanai Monblānā. Kalna pakājē stāv karabinieri, kas kontrolē kāpējus un kuri mūs palaida garām,” stāstīja Kunšteins.
“Rīgā, gatavojoties šim projektam, bijām apzinājuši iestādes, no kurām mēs bijām saņēmuši ziņu, ka nekādas speciālas atļaujas mums nav nepieciešamas, pie nosacījuma, ka mēs karoga mastu nonesīsim lejā, un neko savādāku nedomājām darīt,” skaidroja Kunšteins.
Komanda bija ļoti nogurusi, un bija gandarījums par paveikto, un tad nāca šie nepatīkamie jaunumi, policisti bija ļoti pieklājīgi, bet vilšanas bija ārkārtīga, atzina ekspedīcijas vadītājs.
Kāpēji turpina ceļu uz Monblāna virsotni. 15.augustā plāno pacelt Latvijas karogu, diemžēl bez masta.
Grupas vadītājs ir pārliecināts, ka Šamonī ekspedīcijas komanda noteikti atgriezīsies vēlreiz un tad arī darbiņu paveiks līdz galam. Taču šobrīd komanda turpina ceļu uz virsotni, lai paceltu tajā Latvijas karogu par godu Latvijas simtgadei, informēja “Monblāns 2018” projekta vadītāja Ilze Seržāne.
KONTEKSTS:
Idejas autori bija iecerējuši Eiropas Savienības (ES) augstākajā virsotnē Monblānā uznest mastu un tajā pacelt Latvijas karogu, tādējādi uzstādot Ginesa pasaules rekordu.
Iniciatīvas rīkotāju pārstāvis Ansis Egle maijā informēja mediju pārstāvjus, ka šāds notikums pasaulē līdz šim nav ticis īstenots, tādēļ plānotais pasākums ticis reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā kā Ginesa rekorda pieteikums. "Ļoti iespējams, šis gājiens pārvērtīsies par Ginesa rekordu par pasaulē augstāk uznesto karoga mastu un tajā uzvilkto karogu," skaidroja Egle.
Iniciatīvas grupā ietilpst dažādu nozaru pārstāvji, tostarp studenti, uzņēmēji, sportisti, arhitekti, mediju speciālisti un citu nozaru pārstāvji - burātājs Māris Birzulis, kalnos kāpējs Rolands Laveiķis, dizainers Aldis Rocēns, uzņēmēja Ilze Seržāne, arhitekte Edīte Bokāne, inženieris Matīss Kalvāns, fotogrāfs Kristaps Mozgirs, uzņēmēji Andrejs Straume un Andris Citko.
Monblāns, kura augstums sasniedz 4810 metrus, atrodas uz Itālijas ziemeļrietumu robežas ar Franciju.
