Dīvs Reiznieks: Soču interviju nacionālās īpatnības

Runas paraugstunda: kā minūtes laikā saruna par ēdieniem pārvēršas politiskā uzrunā.

 

Žurnālista Dīva Reiznieka ikdienas gaitas šoreiz ved caur jauki uzpucēto Adleras tirgu. Šī, iespējams, ir gluži burtiski krāsainākā vieta pilsētā un arī viena no gardākajām.

Bez lieliskās tīrības un kārtības iepriecinoša ir arī pārdevēju atsaucība - it sevišķi, ja ir pieredze ar filmēšanu līdzīgās vietās Rīgā, kur tirgotāji nereti izvairās vai pat acīmredzami slēpjas no kamerām. Te neviens neizska nevienu aizrādījumu, prom nedzen. Labprāt aprunājas.

"Tā ir Gruzijas hurma! Gruzija, Gruzija - es pats esmu gruzīns. … Nu, Abhāzija, Gruzija - jūs jau pats zināt. No Abhhāzijas - nu, es domāju - Gruzijas," saminstinās viens no pārdevējiem.

Pēc mirkļa pārdevēja partnere šo apsauc, lai domā ko runā …

Acīmredzmi to bažīgu darīja vīra izteikumi par Abhāziju kā Gruzijas sastāvdaļu, lai arī pēc 2008.gada kara starp Krieviju un Gruziju tepat blakus esošā Abhāzija pasludināja neatkarību no Gruzijas, šo faktu atzīstot vien Krievijai, Nikaragvai, Venecuēlai un Nauru.

Saņēmis apstiprinājumu, ka esam no Latvijas, vīrs var nomierināt dāmu un turpināt sarunu par gruzīn-abhāzu augļiem un dārzeņiem. Cilvēki te acīmredzami domā, ko runā skaļi.

It spilgti tas izpaužas, uzrunājot kādu citu pārdevēju.

Saruna, kas aizsākās ar jautājumu par to, vai Sočiem ir savs nacionālais ēdiens un ko viņi vispār ikdienā ēd - minūtes laikā pārvēršas par slavinājumu, pavisam attālinātu no ēdieniem:

"Tas, kam kabatas pilnas - ēd labi; tas kurš dīkdienis un strādāt negrib, tas staigā izsalcis.Bet es strādāju no rīta līdz vakaram. Kāpēc gan man būtu jābūt izsalkušai?

- Vai Sočiem ir kāds savs, tipisks, nacionālais ēdiens?

- Nacionālais? Es piemēram ēdu savus nacionālos armēņu ēdienus - hašlamu, golubci, suvuzu. Esmu armēniete no Kalnu Karabahas. Strādājam, esam apmierināti. Krievija mūs labi uzņem. Ir kur strādāt, ir kur dzīvot, Varu tikai teikt paldies mūsu prezidentam Putinam. Esmu Krievijas pilsone - tātad tas ir mūsu prezidents. Liels paldies viņam. Te neviens nešķiro - armēnis  vai krievs. Strādājam. Kaimiņš ir gruzīns, kopā strādājam. Medu pārdod krievs. Viss kārtībā - sadzīvojam labi. Mums problēmu nav. Es tikai gribu pateikt paldies Krievijai. Tas viss."

Tā nu te iet - gribēju ēdienu, dabūju politinformāciju!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt