Kamēr ritēja spēles, varēja rasties maldīgs priekšstats, ka šī valsts patiešām mainījusies. Ka nebūs Čečenijas trešā kara, ka vairs nebūs agresijas pret Gruziju un līdzīgu ekscesu. Un tā arī paliktu, ja vien nebūtu šīs nelaimīgās sieviešu biatlona stafetes, kurā visu laiku līderpozīcijās turējās Ukrainas izlase.
Un beigu beigās uzvarēja, taču ceļā uz zeltu biatlonistēm nācās uzklausīt visu arsenālu no "baltajām zeķbiksēm ar plintēm" līdz "slēpojošajām nacistēm". Kaut ko citu arī būtu grūti gaidīt, jo visi Sočos pieejamie TV kanāli vienā balsī notikumus Kijevā raksturoja kā nacistu, fašistu, banderiešu apvērsumu.
Tāpēc jaunumus Krievijas vaibstos nevar skaidrot tikai ar debesskrāpjiem Maskavā vai lieliskām sporta būvēm palmu ēnā.
Esmu ievērojis, ka pareizticīgie, braucot garām baznīcai, met krustus. Un dzirdējis - jo lielāks bandīts, jo vairāk „krustojas” un arī vairāk cenšas ziedot baznīcai. Jo zina, ka par grēkiem būs jāatbild. Pēdējos gados Krievijā baznīca un valsts ir saaugusi kā nekad. Un nieks par to, ka šādas saaugšanas sausākais atlikums atkal uzpeld virspusē.
Vairākus gadsimtus, „pateicoties” pareizticībai, krievu mužiks bija ar seju dubļos un lielā zeme pasaulei nespēja dāvāt nevienu cienījamu zinātnieku vai zināmu literātu. Tagad arī vairs nav tālu no tā – Krievijā dzimušās smadzenes veicina Silikona ielejas atklājumus, bet Skolkovo atgādina trīs šķūnīšus kartupeļu lauka vidū, un nemaz nerodas sajūta, ka drīz tur kūsās lielā zinātne.
Taču ne jau par to. Par baznīcu. Arī ziemas olimpisko spēļu atklāšanai cauri vijās reliģiskā tēma, kaut baznīcu kupoli reizēm izskatījās nedaudz iereibuši. Masļeņicas vaļības jau vēl bija tikai priekšā. Tāpat kā Krievijas patriarha Kirila, kurš savulaik prasīja Latvijā piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai, kurš vēlīgi pabija arī Sočos, atbilde Ukrainas pareizticīgo baznīcas galvai Onufrijam, kurš lūdza darīt visu, lai novērstu brāļu karu. Kirils bija tikpat ciets, kā Putins – „Mēs aizstāvam krievu tiesības!” Līdzekļus tādos gadījumos neizvēlas.
Arī tā ir jaunā Krievija, kur baznīca saaugusi ar kriminālajām struktūrām un krustam tas ir izdevīgi, jo līdz ar to baznīcu vēl vairāki ciena.
Pēc Vladimira Putina lūguma Krievijas Domes augšpalātā atļāva „Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī”. Zīmīgi, ka visi nobalsoja „par”. Kāda tur „jaunā Krievija”! Drīzāk vecie Brežņeva laiki, kad PSKP kongresos visi lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi.
Ziemas olimpiskās spēles Sočos beigušās un, par laimi, Krievijas hokeja izlasi uz paralimpiskajām spēlēm pat Putins nevar nosūtīt. Vairums spēlētāju jau ir savās mājās... Amerikā. Tomēr ar ziemas olimpiskajām spēlēm Putina un Ko sportiskās ambīcijas vēl nebeidzas. Jau rudenī Sočos paredzēts F-1 posms. 2018.gadā Krievijai piešķirtas tiesības rīkot Pasaules kausa izcīņu futbolā ( vasarā gaidāmo G8 samitu nemaz nepieminu, jo tam ir cita orbīta, kurā šobrīd iespiedusies migla).
Interesanti, vai Zeps Blaters un Bernija Eklstouna mantinieki ar tikpat lielu aizrautību klausīsies Putina runās un mās ar galvu un tikpat aizrautīgi ar lielajām karotēm iebaudīs kaviāru? Varbūt viņi tomēr spēs nošķirt miesiskās kārības un reāli paskatīsies uz šajā valstī notiekošajiem procesiem? Ziemas olimpiskajās spēlēs citvalstu fanu tikpat kā nebija.
Vai tādu Blaters gribētu ar pasaules futbola forumu? F-1 tāpat labāk skatīties TV... Bet vēl labāk – uzlikt tabu šīm agresoru sportiskajām ambīcijām. Vēl ir laiks pateikt "nē". Gan viņiem, gan Eiropas Savienības līderiem, kas pavisam nesaprotami tūļājas. Tikmēr Eiropa ir jaunas situācijas priekšā. Notikumu attīstību sarežģīti prognozēt, jo tikpat neprognozējama ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība. Ziemas olimpiskās spēles tikai vairojušas pārliecību, ka viņš var visu. Gandrīz visu. Bet arī tas ir daudz un bīstami. Jo sevišķi, ja pasaule uz to mierīgi noraudzīsies.
Krievija saprot tikai spēka valodu, un pasaules līderu rokās ir sviras, lai mūslaiku Ādolfu atvēsinātu. Vēl nav par vēlu. Jaunā Krievija ir tikai Sočos uzburta ilūzija.
P.S. Rīgas „Dinamo” hokejistiem Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā jātiekas ar Doņeckas „Donbas”. Jau pagājušās nedēļas vidū parādījās neoficiāla informācija, ka šāda varianta gadījumā visas spēles varētu notikt Rīgā. Tas nozīmē, ka KHL vadība jau laicīgi zināja par Krievijas varas nodomiem Ukrainā. Diemžēl Rīgas „Dinamo” vadība nekādi nav paudusi attieksmi pret Krievijas rīcību un izliekas situācijas eskalāciju neredzam. Kā nekā lauvas tiesa līdzekļu komandas pastāvēšanai nāk no Krievijas apcirkņiem... Pagaidām līdzīgās pozīcijās ir arī pārējo ES valstu klubi – Prāgas „Lev”, Bratislavas „Slovan” un Zagrebas „Medveščak”.
