Galu galā tā ir bezgala liela „Kultūras cilvēku” nolaidība nenolikt ministrijā uz galda tādu starptautisko kultūras balvu sarakstiņu - tādu skaidru un nepārprotamu, vēlams ekselī…
Varētu būt vienreiz tāds kārtīgs saraksts, kur nozīmības ziņā sarindotas visas tās lauvas, palmas zari, lāči, oskari, nobeli, zelta maskas un visi pārējie…
Tad - kur un kad viņu var dabūt (nu, lai var zināt – Berlīnē vai Oslo un uz kuru laiku jāierēķina.)…
Un tad - cik tas maksā Latvijas valstij, cik liela prēmija pienākas balvu ieguvējiem.
Ja tāds sarakstiņš būtu, tad varētu iet uz valdību un piešķirt tās prēmijas vai arī ne… Bet vismaz būtu kāds skaidrs pamats, jo padomājiet - tajās balvās tak var kaklu nolauzt, jo kur tad vēl visas venēcijas, aviņjonas, zalcburgas…kvadrinnāles, triennāles, biennāles… To tak tiešām viens cilvēks nevar aptvert.
Tāpēc, mīļie „kultūras cilvēki”- lūdzu sarakstiņu!!!
Skaidrs, ka sportā ir vienkāršāk – sekundes desmitdaļas, milimetri, vārti – visu var saskaitīt un nomērīt, bet kultūrā? Absolūti nesaprotamas tās balvu piešķiršanas un to kritēriji, nevar orientēties! Arī tos kritērijus vajadzētu pārstrādāt un piedāvāt tām visām starptautiskajām žūrijām - lai vienreiz būtu kārtība…
Un te man beidzās vēlā kafija ar pienu. Un es kļuvu ļoti nopietna.
Dīvaini būtu pretnostatīt vai pielīdzināt balvas mākslā medaļām sportā, bet vēl dīvaināk būtu nepamanīt nemaz.
Redz, cik labi, ka mums ir tāda Purvīša balva - privāts mecenāts ar savu naudu dara, kā grib, un uzticas kompetentai žūrijai un ekspertiem. Un nav nevienam sporta veidam jāpielīdzina. Un valstij arī nekas nav jādara. Labi.
Kāds režisors man reiz teica, ka tad, kad viņam nav mēģinājumu, viņš bauda vēlās brokastis un klausās „Kultūras Rondo”. Man tās vēlās brokastis gadās retāk. Kad atkal būs tāda iespēja – lēni dzeršu kafiju ar pienu un pārdomāšu dzīvi. Un balvas varbūt arī…
