Daiga Mazvērsīte: Cāļus skaitām janvārī

Janvāra sākums ir kā radīts iepriekšējā gada notikumu bilances pārskatīšanai: ja Latvijas interneta portāli publicējuši ārzemju 2014. gada labāko disku un ievērojamāko mūziķu tabulas, tad pašmāju „grāmatvedībā” valda klusums. Iespējams, pirms vētras, jo pirmdien izsludināti labāko „piecinieki” Latvijas Mūzikas producentu apvienības LaMPA rīkotajā aptaujā „Zelta mikrofons”.

"Zelta mikrofona” žūrijā darbojas mūzikas publicisti, žurnālisti, dīdžeji, mūzikas biznesā iesaistīti un „tuvu stāvoši” ļaudis – 24. februārī uzzināsim šī vērtējuma, saprotams, emocionālos un būtībā absolūti subjektīvos rezultātus, jo mūzikai taču nav pielāgojami strikti kvantitatīvi un kvalitatīvi parametri. Kases aparātu svītrkodu lasījumi un internetā legāli iegādāto ierakstu dati Latvijā netiek apkopoti, bet tikai tādi varētu pierādīt, par kuriem mūziķim balsojis pircējs ar savu maciņu.

Fakts, ka pagājušā gada „Zelta mikrofonā” saņemto balvu līderis Dons arī šogad nominēts piecās kategorijās, ir vērā ņemams – par spilgtu notikumu pērn kļuva šī mūziķa albuma „Varanasi” Zelta diska statuss, kā arī jubilāra (30) iespaidīgā koncertu sērija, kas ilga no februāra līdz augustam. Savukārt par 2014. gada ražīgāko mūziķi atkal saucams Maestro Raimonds Pauls, kura skaņdarbi iemūžināti veselos četros albumos: februārī tas bija disks „R. Pauls plays Kancheli”, kurā ierakstīta 21 kompozīcija no G. Kančeli teātra izrādēm un kinofilmām, sākot ar ļoti populāro tēmu no filmas „Mimino” un beidzot ar improvizāciju par mūziku no izrādes „Ričards Trešais”.

Ziemassvētkos klajā laists Paula kopdarbs ar dziedoni Zigfrīdu Muktupāvelu un instrumentālo ansambli, bet pašās gada beigās dienasgaismu ieraudzīja Maestro jaunās favorītes, džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas debijas disks „Melns ar baltu”. Tajā skan jutekliski aizrautīgas džeza stila kompozīcijas, apliecinājums, ka šī stila mūziku var dziedāt arī latviešu valodā...

Tad vēl jāpiemin Rīgas Stradiņa universitātes kora albums, kurā no jauna gaismā celts pirms 30 gadiem tapis Paula kora dziesmu cikls „Spuldze un naktstaureņi” ar Jāņa Petera dzeju. Koncertus, kuros Maestro piedalījies, neņemos saskaitīt, to bijis daudz un žanriski daudzveidīgi, kas, protams, nepārsteidz. Jā, Paula fenomens – vairāk nekā 1000 dziesmu, 65 gadi uz skatuves un joprojām teicama klavierspēle – ir fantastisks pasaules līmeņa fenomens, kas būtu bijis jāizceļ arī Rīgas kā 2014. gada kultūras galvapilsētas ietvaros, un ne jau tikai ar vienu tautasdziesmas apdares priekšnesumu koncertā „Dzimuši Rīgā”. 

2014. gads bija skaistu jubileju gads, un grupas „Menuets” (45), „Credo” (40), „Jumprava” (30) savus gadaskaitļus atzīmēja kopā ar faniem koncertos, „Jumprava” pat ar jauna albuma izdošanu! Muzikāli savas nozīmīgās dzimšanas dienas atzīmēja arī dziedātāja Māra Krievkalne (70) un Māras māsasdēls, komponists un pianists Kristaps Krievkalns (40), ģitārists Ainars Virga (50), apaļas jubilejas nosvinēja arī dziedātāji Laima Vaikule, Jānis Sproģis un Guntis Veits, mūziķi Edvīns Zariņš, Guntis Vecgailis, Harijs Joniškāns un citi. Ar lielkoncertu un sekojošu koncertu sēriju nosvinēta mūzikas laukā ražīgā dzejnieka Jāņa Petera 75. jubileja.

Līdzās priekiem piedzīvots arī liels zaudējums – dziedātāja un mūziķa Nika Matvejeva aiziešana mūžībā, kas bija liels šoks līdzcilvēkiem, sevišķi Nika draugam, komponistam Mārtiņam Braunam, pārvelkot krustu, piemēram, iecerei atdzīvināt dziesmu ciklu „Sirano de Beržeraks”. Mūžībā devās arī dziedonis Juris Pučka, vēl vairāk samazinot kādreizējā Operetes teātra zvaigžņu nelielo saujiņu, kas dzīvas glabā atmiņas par šo teātri. Plašākai sabiedrībai nepamanīta garām paslīdēja dziedātāja un aktiera Edgara Zvejas 90. jubileja, tāpat kā slavenā basa Aleksandra Daškova 100. jubileja un citas nozīmīgas gadskārtas.

Lūkojoties disku jaunumu klāstā, iepriecināja mūziķa Goran Gora pirmais albums dzimtajā valodā „Mosties”, proti, pievēršanās Knuta Skujenieka dzejai; ar spilgtu albumu „Elektro” debitēja etnoroka grupa „ElektroFolk”; no „Līvu” pirmsākumiem līdz šodienai radītās dziesmas divos diskos apkopojis „līvs” Juris Pavītols.

„Zelta mikrofons”, protams, ir ierakstu izvērtējums, kurā tikai daļēji atspoguļojas mūziķu veikums visa gada griezumā, jau pašlaik sacensības priekšgalā atkal izvirzījies Dons, kā arī pēdējo gadu pastāvīgie nomināciju līderi „Instrumenti”. Savukārt „Prāta vētras” fenomena pēdās dodas Renāra Kaupera dēlu dvīņu grupa „Carnival Youth”, kas pretendē uz „Zelta mikrofona” balvu piecās kategorijās ar savu 2014. gadā paveikto, starp līderiem, protams, lasāms arī Raimonda Paula vārds, turpinot rāmo stagnāciju mūzikas industrijā, kad uzvarētāji zināmi jau pirms sacensības noslēgšanās.

Kas no 2014. gada pienesuma ieies mūžībā? Par to varēsim spriest arī 24. janvārī, kad tiks noskaidrota Latvijas Radio 2 Muzikālās bankas 2014. gada vērtīgākā dziesma. Bet arī tur rezultātus nosaka tā sauktie klausītāji jeb „organizētais balsojums”, ko veido nereti mūziķu pašu inspirēti fani, kas laupa dziļāku interesi par šādām aptaujām. „Mikrofona” laikos vajadzēja vismaz pastmarku nopirkt un ar roku dažas rindiņas uzrakstīt, bet tagad – daži klikšķi datorā un piliens mīļotā mūziķa slavas kausā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti