Lielbritānijā, kura jau labu laiku izstājusies no Eiropas Savienības, turpinās diskusijas par un ap "Brexit" saistītiem jautājumiem. Opozīcijā esošo leiboristu līderis Kīrs Stārmers ir paziņojis, ka centīsies panākt "daudz labāku" breksita vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), ja leiboristi uzvarēs nākamajās vispārējās vēlēšanās.
1. februārī aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). "Brexit" atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, un realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir "Brexit" sekas.
Vairāk nekā sešus gadus pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) briti saskaras ar dziļu dzīves dārdzības krīzi un darbaroku trūkumu. Arī prognozes par nākotni nav spīdošas. Sarežģītais laiks atkal aktualizējis breksita jautājumu. Proti, vai Lielbritānijai tas vispār bijis izdevīgs, kā veidot attiecības ar Eiropas Savienību un vai tomēr nevajadzētu iestāties atpakaļ Eiropas Savienībā?
Drīz apritēs trīs gadi, kopš Lielbritānija ir aizgājusi no Eiropas Savienības un “Brexit” oficiāli ir stājies spēkā. Taču pēdējā laikā arvien vairāk uzvirmo runas par to, vai tas bija pareizs solis, ņemot vērā augošo inflāciju un budžeta grūtības ar kādām Lielbritānija patlaban sastopas. Mazāki tēriņi Briselei un līdz ar to vairāk naudas pašiem bija tas, pie kā apelēja “Brexit” atbalstītāji. Vai tagad briti ilgojas būt atpakaļ?
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies, un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu.