Skaidrojot jaunā statusa piešķiršanu, ministrija norāda uz "Daugavas" stadiona nozīmi saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem un sporta attīstību nacionālajā mērogā. Līdz ar to stadiona teritorija atbilst valsts interešu objekta kritērijiem, kas paredz šādu statusu piešķirt būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Saskaņā ar Būvniecības likumu, šāds statuss tiesvedību gadījumā ļauj nepārtraukt būvniecības darbus.
Ministrija tieši šajā aspektā saskata risku, ka tiesvedības gadījumā būvniecība var tikt apturēta uz vairākiem gadiem. Un tas neesot pieļaujams, valdības rīkojuma projekta anotācijā norāda ministrija.
"Daugavas" stadionam kā nekustamajam īpašumam 2010.gadā piešķirts arī nacionālās sporta bāzes statuss.
Saskaņā ar "Daugavas" stadiona attīstības stratēģiju līdz 2022.gadam šīs teritorijas uzlabošanā ieguldīs vairāk nekā 47 miljonus eiro. Stadiona teritorijas uzlabošana plānota ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas paredzēts Rīgas pilsētvides sakārtošanai Grīziņkalna apkaimē.
Par šo finansējumu paredzēts veikt rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ar 2150 skatītāju sēdvietām katrā pusē, kā rezultātā pēc rekonstrukcijas tribīnēs kopā tiks nodrošinātas sēdvietas 10000 skatītāju.
Tāpat paredzēta vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles, ledus halles un bobsleja starta estakādes būvniecība, vieglatlētikas treniņlaukuma rekonstrukcija, kā arī esošās teritorijas labiekārtošana un inženierkomunikāciju sakārtošana.
Jau tika ziņots, ka "Daugavas" stadionā paredzēta jauna sporta objektu izbūve, kuru paredzēts pabeigt līdz 2022.gadam, savukārt rietumu tribīņu pārbūve jāīsteno līdz 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
