(papildināts ar "Daugavas stadiona” valdes locekļa Elmāra Martinsona teikto)
Stadionā taps infrastruktūra daudziem sporta bāzē līdz šim nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam un citiem. Plānota vieta arī velotrekam, bez kura Latvijā iztiek jau vairākus gadu desmitus. Plašākas iespējas paredzētas arī vieglatlētikas disciplīnās gan arēnā, gan apjumtā manēžā.
Pašlaik sagatavotais risinājums kļūs par pamatu visas stadiona teritorijas metu konkursam, pēc kura izstrādās stadiona arhitektonisko un funkcionālo risinājumu, kā arī telpas attīstības vīziju. Metu konkursu plānots izsludināt vasaras otrajā pusē.
Visu sporta objektu izbūvi paredzēts paveikt līdz 2022. gadam.
Jau ir noslēgusies pieteikšanās projektēšanas un būvniecības konkursā stadiona Rietumu tribīņu pārbūvei, kas tiks īstenota līdz 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
Tapušais stadiona attīstības risinājums paredz vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu, vieglatlētikas manēžu vieglatlētu treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesam, bodibildingam un citiem sporta veidiem. Vēl paredzēta multifunkcionāla halle basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensībām, ledus halle hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņiem un sacensībām. Tāpat teritorijā plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo un citiem. Noslēguma fāzē ir sarunas par atsevišķu sporta funkciju optimālu izvietošanu atjaunotajā sporta un kultūras infrastruktūrā.
Plānots, ka stadionā pēc apjomīgās atjaunošanas mājvietu droši varēs rast basketbols, bobslejs, bodibildings, bokss, cīņas sports, džudo, fitness, florbols, frisbijs, futbols, handbols, hokejs, kamaniņu sports, kikbokss, kērlings, riteņbraukšana, sambo, daiļslidošana, taekvondo, telpu futbols, vieglatlētika, vingrošana un volejbols.
IZM valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka ir paveikts nozīmīgs darbs, lai stadionā savietotu sporta un kultūras vajadzības, ievērojot pastāvošos ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un objektu gaidāmo ekonomisko pamatojumu nākotnē.
Savukārt kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis Elmārs Martinsons uzsvēra, ka pēdējā pusgada laikā stadiona “Daugava” un IZM speciālisti ir tikušies ar vairākiem desmitiem sporta federāciju, citiem sporta un kultūras saimes pārstāvjiem, lai apzinātu pušu vēlmes un vajadzības. Gatavojoties stadiona projekta metu konkursa izsludināšanai, tika izvērtētas iespējas stadionā apvienot pēc iespējas vairāk sporta veidu, ņemot vērā katra sporta veida infrastruktūras prasības gan treniņu procesam, gan sacensībām.
Stadiona attīstības risinājumā, izsludinot iepirkumu, ir iekļautas arī visas Latvijas Futbola federācijas (LFF) vēlmes, tiesa, ar piebildi, ka tās var tikt īstenotas, ja būs pieejams nepieciešamais finansējums, lsm.lv pastāstīja Martinsons. Eiropas fondu izmantošanas nosacījumi neparedz iespēju projektā iesaistīt vēl kādu finansētāju no malas. Tādēļ LFF vēlmes varēs īstenot, ja izdosies piesaistīt tam Eiropas fondu naudu. Izredzes uz šāda risinājuma īstenošanos vairo tas, ka tika panākta nosacījumu izmaiņas Eiropas fondu izmantošanā, un vienam objektam atļautā maksimālā summa pieauga no pieciem līdz 10 miljoniem eiro. Sporta veidu federācijas, tostarp arī LFF, situāciju ar IZM pārstāvjiem apspriedīs piektdien, kad varētu kļūt skaidrākas arī futbola perspektīvas "Daugavas" stadionā, piebilda Martinsons.
LFF iepriekš kritizēja "Daugavas" atjaunošanas plānus, norādot uz stadiona neatbilstību vairākām prasībām futbola valstsvienības spēļu rīkošanai.
Projektu īstenos Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi nodrošinās Eiropas fondu līdzekļi (40 191 396 eiro) un valsts līdzfinansējums (7 092 600 eiro).
Projekta konsultanti SIA “Ernst & Young Baltic” aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikā. Nozīmīga varētu būt arī projekta būvniecības izmaksu ietekme uz ekonomiku.
