Jaunumi
Ir tāds teiciens: ja tu spēj izturēt Dziesmu un deju svētkus, tad spēj visu. Nu labi, es to tikko izdomāju, bet domāju, ka tas atbilst patiesībai. Svētki nav tikai viegla atpūta lielpilsētā, tas ir smags darbs, un tieši Dziesmu svētkos tu saproti, kādas ir tavu fizisko un mentālo spēju robežas. Tev netraucē garās rindas ēdnīcā, pie dušām un koncerta norises vietās, tu spēj paciest klasesbiedra krākšanu sev blakus nedēļu no vietas, tu spēj izturēt piecu stundu garu koncertu un vēl daudz ko citu, jo tas viss rada to kopējo maģiju, kas liek atgriezties vēl un vēl.
Kokles Mežaparkā. Kurā gadā un kuros svētkos pirmoreiz koklētāji piedalās? Kur un ko tie spēlē? "Tas ir 1979. gads, IV Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā profesionāli tehnisko skolu audzēkņu apvienotajā priekšnesumā Mežaparka Lielajā estrādē. Vecā avīzes fotogrāfijā var saskaitīt apmēram 70 koklētāju galviņas. Noklausoties koncertierakstu, jāsaka, ka dzirdēt var tikai tās pāris vai trīs kokles, kurām tika pielikti mikrofoni," stāsta koklētāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente un koklētāju ansambļa "Teiksma" ilggadējā vadītāja Teiksma Jansone.
Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora "Spīgo" diriģente Līga Celma-Kursiete šoreiz atceras X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 2010. gadā, kad pirmo reizi kā virsdiriģente kāpusi uz Mežaparka estrādes podesta.
Četri Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, četras dienas no saullēkta līdz saulrietam, kopā nobraucot teju 2500 kilometrus. Trešais ceļojums sērijā “No saullēkta līdz saulrietam” ved uz Vidzemi, lai mērotu ceļu Sigulda–Dikļi–Alūksne–Cēsis. Tas viss, lai tiktos ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Latvieši, lai stiprinātu latviskumu, kā arī apliecinātu un nodotu nākamajām paaudzēm piederības sajūtu Latvijai, svin tradicionālos svētkus – Lieldienas, Jāņus, Ziemassvētkus. Tad labprāt ne tikai klausās un dzied latviešu tautasdziesmas, bet arī apgūst kokles spēli.
"Vai zināt, kā šobrīd mainījusies vecāku attieksme pret viņu bērnu pienākumiem, ja pieskaramies jautājumam par atbildības sajūtu kolektīva priekšā? Diemžēl jāsaka – ne uz labo pusi: ja agrāk neierašanās uz koncertu notika tikai īpašos gadījumos, piemēram, smagas slimības dēļ, ko vecāki ļoti pārdzīvoja, zvanīja un prasīja – ko mums darīt, jo bērnam pēkšņi temperatūra sakāpusi pie četrdesmit, tad šobrīd bijuši gadījumi, kad arguments ir šāds: nebūsim koncertā, jo mums nopirktas biļetes uz teātri. Dažbrīd liekas nesamērojams tas iemesls, kāpēc jaunietis var neierasties," nopūšas 6. vidusskolas direktors, skolas pūtēju un simfoniskā orķestra diriģents, kā arī daudzu Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.
Šajā Latvijas Radio 3 – ''Klasika'' veidotās "Svētku dienasgrāmatas" lappusē par to, kā XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisēs iesaistās latviešu bērni un jaunieši, kas mīt ārvalstīs.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem norisinoties dažādos e-formātos, par pūtēju orķestriem tiek veidots dokumentāls materiāls. Kopš pavasara pie kolektīviem dodas filmēšanas grupa, kas nu jau apbraukusi teju visu Latviju, viesojoties arī pie Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas un Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestriem. Lai gan šogad svētki tiek svinēti citādāk, tie notiek un apliecina, ka kopā būšanas un kopā muzicēšanas prieks nav zudis.
Rīgas 6. vidusskolas direktors, šīs skolas pūtēju un simfoniskā orķestra, kā arī jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" vadītājs un daudzu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, tāpat Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš LR3 "Klasika" raidījumā "Svētku lāde" šoreiz stāsta par atšķirībām pūtēju un simfoniskā orķestra jauno mūziķu apmācībā. Tās patiesi ir krietnas.
Šoreiz LR3 "Klasika" raidījumā "Svētku lāde" Līga Celma-Kursiete stāsta par IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2005. gadā, kad viņa jau kā Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora "Spīgo" mākslinieciskā vadītāja aizveda savu kori līdz skates finālam un... ieguva Lielo balvu!