Jaunumi
Savus pirmos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus kā pilntiesīga dalībniece atceras Līga Celma-Kursiete, šobrīd Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora "Spīgo" diriģente un X un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju virsdiriģente.
"Dziesmu svētku kustībā, kurā pūtēju orķestri sevi ir apliecinājuši godam, viena no lielākajām problēmām ir atrast saturiski dziļus oriģinālskaņdarbus pūtēju orķestriem," pārliecinājies Rīgas 6. vidusskolas direktors, tās pūtēju un simfoniskā orķestra, arī jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" vadītājs un daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.
No 13. līdz 15. augustam Bergenā Norvēģijā norisināsies pirmie latviešu reģionālie kultūras svētki “Mēs kultūrā – kultūra mūsos” klātienē, ko organizē “Latviešu biedrība Norvēģijā – Bergena”. Svētku laikā ne tikai tiks svinēti bērnu un jauniešu dziesmu svētki, bet norisināsies arī dažādas pašdarbnieku kolektīvu meistarklases – koriem, tautas deju kolektīviem un amatierteātriem. Reģionālajos kultūras svētkos piedalīsies pārstāvji no trim latviešu tautas deju kolektīviem Norvēģijā, Norvēģijas latviešu koris, divu amatierteātru pārstāvji, folkloras kopa “Bergausis” un Norvēģijas latviešu zēnu koris, informēja organizatori.
Leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina kopš 1955. gada nepārtraukti ir saistīta ar dziesmu un deju svētkiem. Jau otrajos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1967. gadā tika izpildīta Baibas Šteinas pirmā sacerēta deja "Sitieniņi", kas jau kļuvusi par zelta fondu. Nākamā deja bija "Zvirbuļi", kas skatītāju un klausītāju vērtējumam tika nodota ceturtajos svētkos. "Man vienmēr gribējies kādu ēverģēlību," LR3 raidījumā "Svētku lāde" sirsnīgi saka Šteinas kundze, stāstot par savu horeogrāfes pieredzi desmitiem gadu garumā.
LR3 "Klasika" veidotās "Svētku dienasgrāmatas" otrajā lappusē uzzinām vairāk par skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #dziedundejo2021 mūsdienu deju lieluzvedumu "Augstāk par zemi" un vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmu "Radi rotājot".
Pirmais ceļojums "Pieci.lv" video blogu jeb vlogu ciklā “No saullēkta līdz saulrietam” ved uz Zemgali, lai iepazītu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #dziedundejo2021 dalībniekus Skrīveros, Aizkrauklē, Dobelē un Jelgavā.
"Man vistuvākie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 1989. gadā – pirmo reizi tajos biju virsdiriģents... Protams, tas nav svarīgākais, jo svarīgākais bija, kādā gaisotnē šie svētki notika. Politiskā situācija Latvijā kļuva arvien ekspresīvāka, arvien notikumiem bagātāka, jo sākās tautas Atmodas laiks," atceras virsdiriģents Arvīds Platpers.
90. gados Latvijā ļoti populārs kļuva hiphops, breiks un daudzi citi laikmetīgās dejas stili, un bija tikai likumsakarīgi, ka arī Edmunds Veizāns (šodien – "Veizāna deju skolas" vadītājs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors, tolaik – ļoti aktīvs mūsdienu dejas lauciņa entuziasts un praktiķis) tika uzaicināts Valsts izglītības satura centrā par to atbildēt valstiskā līmenī. Tika organizēti vairāki mūsdienu dejas festivāli, un, kad tika apkopota informācija par to, cik daudz Latvijā ir mūsdienu dejas kolektīvu un dejotāju, bija skaidrs, ka dziesmu un deju svētkos arī šim virzienam jāatrod vieta. Pirmo reizi mūsdienu deja skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar koncertu Kongresu namā nokļuva 2000. gadā.
Šogad XII Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku vietā mums ir dziesmu un deju norises #dziedundejo2021, kas notiek pavisam neierastā formā, bez koncertiem Latvijas galvaspilsētā un bez kopā sanākšanas Mežaparka estrādē. Svētku sajūtai – atskatāmies uz aizvadītajiem koncertiem 2010. un 2015. gadā.
Šogad skolēnu dziesmu un deju svētku gājiens nenotika, tā vietā tika rīkots #dziedundejo2021 pasākumu cikls “Saulesvija”. Man svētku gājiens saistās ar agru celšanos, ilgu stāvēšanu rindā pie dušām, jaunām kurpēm, kas varbūt spiež, jaunām, baltām zeķēm, kas nopirktas tieši šim gadījumam, svaigi pītiem puķu vainagiem, lielu rosīšanos un nekārtību uz grīdas un, protams, kora kolektīva vadītāju, kas pirms gājiena saka, ka daudz jāsmaida un jāmāj svešiniekiem. Vēl varu iedomāties, ka sarakstā iztrūktu spiedošās kurpes, taču bez citām lietām gan gājienu nevaru iztēloties.