Sadaļas Sadaļas
Jaunumi
VLOGS: #dziedunejo2021 arī pie jūras – Kurzemē
Četri Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, četras dienas no saullēkta līdz saulrietam, kopā nobraucot teju 2500 kilometrus "Pieci.lv" video blogu jeb vlogu ciklā “No saullēkta līdz saulrietam”: otrā diena ved uz Kurzemi, lai mērotu ceļu Kolka–Irbene–Ventspils–Pāvilosta–Liepāja. Tas viss, lai tiktos ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Horeogrāfs Veizāns: Grūti prognozēt, kā mūsdienu deja varētu attīstīties Dziesmu un deju svētkos
Deju pedagogs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors un "Veizāna deju skolas" vadītājs Edmunds Veizāns uzsver, ka ideja par mūsdienu deju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielkoncertā bijusi jau 2000. gadā, bet pirmo un pagaidām vienīgo reizi mūsdienu dejai veltīts lielkoncerts noticis 2015. gadā (tā nosaukums bija "Te mēs [email protected]"). Kā mūsdienu deja dziesmu un deju svētkos varētu attīstīties? To esot grūti prognozēt. "Bet tā, kā esam mocījušies šajos svētkos - nedod, Dievs, vēlreiz kaut ko tādu atkārtot," uzsver Veizāns.
Diriģents Bārzdiņš: Viena no pūtēju orķestru lielākajām problēmām – saturiski dziļu oriģinālskaņdarbu trūkums
"Dziesmu svētku kustībā, kurā pūtēju orķestri sevi ir apliecinājuši godam, viena no lielākajām problēmām ir atrast saturiski dziļus oriģinālskaņdarbus pūtēju orķestriem," pārliecinājies Rīgas 6. vidusskolas direktors, tās pūtēju un simfoniskā orķestra, arī jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" vadītājs un daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.
Bergenā Norvēģijā notiks latviešu kopienas reģionālie kultūras svētki
No 13. līdz 15. augustam Bergenā Norvēģijā norisināsies pirmie latviešu reģionālie kultūras svētki “Mēs kultūrā – kultūra mūsos” klātienē, ko organizē “Latviešu biedrība Norvēģijā – Bergena”. Svētku laikā ne tikai tiks svinēti bērnu un jauniešu dziesmu svētki, bet norisināsies arī dažādas pašdarbnieku kolektīvu meistarklases – koriem, tautas deju kolektīviem un amatierteātriem. Reģionālajos kultūras svētkos piedalīsies pārstāvji no trim latviešu tautas deju kolektīviem Norvēģijā, Norvēģijas latviešu koris, divu amatierteātru pārstāvji, folkloras kopa “Bergausis” un Norvēģijas latviešu zēnu koris, informēja organizatori.
Dejas, kas nāk «no augšas», ir vislabākās. Stāsta leģendārā horeogrāfe Baiba Šteina
Leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina kopš 1955. gada nepārtraukti ir saistīta ar dziesmu un deju svētkiem. Jau otrajos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1967. gadā tika izpildīta Baibas Šteinas pirmā sacerēta deja "Sitieniņi", kas jau kļuvusi par zelta fondu. Nākamā deja bija "Zvirbuļi", kas skatītāju un klausītāju vērtējumam tika nodota ceturtajos svētkos. "Man vienmēr gribējies kādu ēverģēlību," LR3 raidījumā "Svētku lāde" sirsnīgi saka Šteinas kundze, stāstot par savu horeogrāfes pieredzi desmitiem gadu garumā.
VLOGS: #dziedunejo2021 no saullēkta līdz saulrietam Zemgalē
Pirmais ceļojums "Pieci.lv" video blogu jeb vlogu ciklā “No saullēkta līdz saulrietam” ved uz Zemgali, lai iepazītu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #dziedundejo2021 dalībniekus Skrīveros, Aizkrauklē, Dobelē un Jelgavā.
Kā mūsdienu deja ienāca dziesmu svētkos? Stāsta horeogrāfs Edmunds Veizāns
90. gados Latvijā ļoti populārs kļuva hiphops, breiks un daudzi citi laikmetīgās dejas stili, un bija tikai likumsakarīgi, ka arī Edmunds Veizāns (šodien – "Veizāna deju skolas" vadītājs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors, tolaik – ļoti aktīvs mūsdienu dejas lauciņa entuziasts un praktiķis) tika uzaicināts Valsts izglītības satura centrā par to atbildēt valstiskā līmenī. Tika organizēti vairāki mūsdienu dejas festivāli, un, kad tika apkopota informācija par to, cik daudz Latvijā ir mūsdienu dejas kolektīvu un dejotāju, bija skaidrs, ka dziesmu un deju svētkos arī šim virzienam jāatrod vieta. Pirmo reizi mūsdienu deja skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar koncertu Kongresu namā nokļuva 2000. gadā.
Dziesmu un deju svētki 2018

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt