XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. 2021

Dziesmu un deju ceļš. Saulesvija. Rīga, Pierīga, diaspora, epilogs. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norises

Saule vija zelta rotu. Tautas deju lielkoncerts. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norises

VIDEO: #dziedundejo2021 tautas deju lielkoncerts «Saule vija zelta rotu»

6. novembrī LTV ēterā pirmizrādi piedzīvo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 tautas deju lielkoncerts “Saule vija zelta rotu”.

Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” ar gadskārtu stāstu četrās deju pīnēs tiks izdejots Saules gads – no vasaras saulgriežiem līdz nākamajiem vasaras saulgriežiem, parādot, ka mūsu senči ir svinējuši ne tikai Jāņus, Ziemassvētkus un Lieldienas, bet bijušas arī daudzas citas svinamās dienas: Miķeļa diena, Meteņi, Ūsiņi, Māras diena, Laidenes diena, Labrenča diena, Bārbalas diena. Gadskārtu svētki iet pa Saules ceļu, Saules ceļš vij zelta kroni. Latviešu gads ir visu gadu svinams – mēs svinam Sauli.

Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” tiks izdejotas 34 gadskārtu dejas. Tās spilgtinās etnogrāfiskā orķestra klātesamība un solistu dzīvā izpildījuma jauda, kā arī Latvijas gadalaiku ainavas, bet katrs Latvijas skolu jaunatnes deju kolektīvs Saules zīmē izdejos rūpīgi iemācītās dejas.

Lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt Sauli” videoklipa izveidē piedalījās 621 deju kolektīvs. Sešu minūšu emocionālā kopā būšanā un svētku izdzīvošanā tiešsaistē dejoja 12 tūkstoši dejotāju. Videoklips veidots, atspoguļojot šī laika realitāti – attālināto mācību procesu, nodarbības “Zoom” platformā, dejošanu vienatnē, ar distanci, tajā pašā laikā uzsverot, ka dziesmu un deju svētku tradīcija, mīlestība pret deju un gatavība pat šajos laikos dejot, radīt un būt kopā ir stiprāka par visu.

KONTEKSTS:

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt