Jaunumi
"Tas bija interesants laiks, jo mainījās simtgade un mainījās arī tūkstošgade. Un ne velti svētku moto bija "Slieksnis". Mēs it kā pārkāpjam nākamajā gadsimtā. Un mums vajadzēja padomāt, ar ko mēs varam turpināt, ar ko mēs varam iepriecināt un ko mēs jaunu varam ieviest šajā kustībā, lai tā būtu attīstoša, un domāju, ka kopumā mums tas arī izdevās," tā VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas notika 2000. gadā no 26. jūnija līdz 2. jūlijam, atceras virsdiriģents Arvīds Platpers.
"Veidojot deju svētku programmas, ir rūpīgi jāpiestrādā pie vēsturiskā mantojuma apzināšanas. Šai tradīcijai ir jābūt, un tā ir jāturpina," uzsver leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentes, Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora “Spīgo” vadītājas Līgas Celmas-Kursietes stāsts šoreiz par 7. svētkiem, kas brīvajā Latvijā tika rīkoti 1995. gadā. Tajos viņa piedalījās gan kā dziedātāja, gan mežradzniece pūtēju orķestrī.
Veram Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 dienasgrāmatas trešo lappusi, lai ciemotos pie koklētājiem un uzzinātu, kā koncertstāsts "Es varēju lielīties" pārtop muzikālajā filmā, kas Latvijas Televīzijā būs skatāma oktobra sākumā.
"Sabiedrības pieprasījums ir orķestris kustībā. Ja tu akadēmiski stāvi, publika paklausās vienu, otru, trešo skaņdarbu un iet tālāk. Tikko tev ir kustība, deja un atraktivitāte, ir pavisam cita atsaucība," stāsta Rīgas 6. vidusskolas direktors, tās pūtēju un simfoniskā orķestra, arī jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" vadītājs un daudzu skolēnu un Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.
"Viens no lielākajiem darbiem, kas saistīts ar skolēnu deju svētkiem, bija desmito svētku svinēšana, kur tika veidots uzvedums "Dejas koks"," atminas leģendārā horeogrāfe un pedagoģe, tautas deju ansambļa "Zelta sietiņš" dibinātāja un vadītāja, daudzu deju svētku virsvadītāja Baiba Šteina.
No 13. līdz 15. augustam Bergenā (Norvēģijā) norisinājās pirmie latviešu reģionālie kultūras svētki “Mēs kultūrā – kultūra mūsos” klātienē, ko organizēja “Latviešu biedrība Norvēģijā – Bergena”. Svētku laikā ne tikai tika svinēti bērnu un jauniešu dziesmu svētki, bet norisinājās arī dažādas pašdarbnieku kolektīvu meistarklases – koriem, tautas deju kolektīviem un amatierteātriem. Reģionālajos kultūras svētkos piedalījās pārstāvji no trim latviešu tautas deju kolektīviem Norvēģijā, Norvēģijas latviešu koris, divu amatierteātru pārstāvji, folkloras kopa “Bergausis” un Norvēģijas latviešu zēnu koris, informēja organizatori.
Pirmie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau neatkarīgajā Latvijā notika 1995. gada 2. jūlijā. Pēc skaita tie bija sestie, un kopumā tie pulcēja jau 30 000 dalībnieku – līdzās koriem, dejotājiem un pūtēju orķestriem piedalījās arī folkloras kopas, lauku kapelas un koklētāju ansambļi. Koncerts sākās ar himnu "Dievs, svētī Latviju!", pēc kuras uzrunu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Četri Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, četras dienas no saullēkta līdz saulrietam, kopā nobraucot teju 2500 kilometrus "Pieci.lv" video blogu jeb vlogu ciklā “No saullēkta līdz saulrietam”: otrā diena ved uz Kurzemi, lai mērotu ceļu Kolka–Irbene–Ventspils–Pāvilosta–Liepāja. Tas viss, lai tiktos ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Deju pedagogs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors un "Veizāna deju skolas" vadītājs Edmunds Veizāns uzsver, ka ideja par mūsdienu deju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielkoncertā bijusi jau 2000. gadā, bet pirmo un pagaidām vienīgo reizi mūsdienu dejai veltīts lielkoncerts noticis 2015. gadā (tā nosaukums bija "Te mēs es@m"). Kā mūsdienu deja dziesmu un deju svētkos varētu attīstīties? To esot grūti prognozēt. "Bet tā, kā esam mocījušies šajos svētkos - nedod, Dievs, vēlreiz kaut ko tādu atkārtot," uzsver Veizāns.