Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?
Jānis Ikstens, Mārtiņš Daugulis, Gundars Bērziņš, Kristīne Zonberga, Aivars Ozoliņš, Māris Antonevičs
Jānis Domburs
31.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" bijusī un esošā vadība turpina uzstāt, ka pērnpavasar, kad plaša delegācija no Latvijas apmeklēja ASV un tikās ar vairākiem sašķidrinātās dabasgāzes tirgotājiem, izdevīgākus līgumus par dabasgāzes piegādēm Latvijai nav bijis iespējams noslēgt. Tikmēr Latvijas Bankas Ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners, kurš publiski paudis, ka sarunu neuzsākšana ar ASV kompānijām radījusi tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas Latvijai, trešdien "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai izmantotas visas iespējas panākt noslēgt darījumu, kas nodrošinātu stabilas dabasgāzes piegādes.
Nacionālās apvienības (NA) politiķi un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks bremzē Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta virzību, turklāt pērn politiķi "aizbaidījuši" vienu no iespējamiem termināļa investoriem no ASV. Ar šādām apsūdzībām trešdien "Kas notiek Latvijā?" klajā nāca "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Diskusijas dalībnieki – politiķi – pārmetumus noliedz, norādot uz nepārliecinošu piedāvājumu no pašu projekta virzītāju puses.
Šonedēļ valdībā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas plāns 2023. gadam tapis kā dažādu institūciju iesniegts darbu saraksts, turklāt tā apspriešanas gaitā bijis vērojams, kā dažādas ministrijas "bīda uzdevumus viena otrai atpakaļ". Tā valdībā ar aptuveni divu gadu novēlošanos apstiprinātā plāna tapšanu trešdien "Kas notiek Latvijā?" raksturoja nevalstisko organizāciju pētnieki, kas piedalījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā plāna saskaņošanas sanāksmēs.
Pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums no šā gada par 27%–75% izraisīja neapmierinātību sabiedrībā, "Mana balss" portālā rosināto algu iesaldēšanu Saeima pāradresēja valdībai – izvērtēšanai. Taču, lai arī vērtēšanas termiņš vēl nav pienācis, aizvadītā mēneša laikā valdība un Saeima, apstiprinot valsts budžetu šim un turpmākajiem diviem gadiem, bez jebkādiem publiskiem skaidrojumiem nolēmusi izdarīt grozījumus atalgojuma sistēmā, nodrošinot fiksētus nākamos algu pieaugumus arī no 2024. gada 1. janvāra. Tostarp piecām augstākajām amatpersonām – par teju 478 eiro, ministriem – par 423 eiro, bet Saeimas deputātu pamatalgas pieaugs par gandrīz 239 eiro mēnesī.
Valsts jeb politiķu un sabiedrības noraidošā attieksme pret seksuālajām minoritātēm piederīgajiem ir savā starpā saistītas, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pirmo reizi aci pret aci tiekoties ar kultūras ministru Nauri Puntuli, pauda aktrise Marija Luīze Meļķe. Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs viņas viedoklim nepiekrīt un apgalvo, ka, ilgus gadus strādājot Latvijas Nacionālajā operā un baletā, nekādu naidu vai noraidošu attieksmi nevienā brīdī neesot manījis.
Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.
Līdz ar Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušās nedēļas lēmumu par sešu galvaspilsētā esošu pieminekļu vai piemiņas zīmju demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu no jauna uzvirmojušas diskusijas par šī vēstures posma "pēdām" publiskajā telpā. Trešdien, 8.martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības aicināja šo jautājumu neuztvert pārlieku emocionāli, bet uzsvēra, ka šī politika – jaunu nojaucamo objektu saraksti un ielu pārdēvēšanas, ko apstiprina valdība, – valstij ir jāturpina.
Dārgi datori, augstākas algas nekā kolēģiem, jauniekārtotas darba vietas uz trim gadiem – tā var raksturot nodrošinājumu vēl neizveidotajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļai, ko plāno veidot, lai pildītu pērn pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kam jāapliecina valsts valodas prasmes. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", šajā rakstā analizē, cik racionāli plānoti valsts budžetā šim mērķim paredzētie vairāk kā 2,4 miljoni eiro šogad un krietni vairāk nekā divarpus miljoni katrā no abiem turpmākajiem gadiem.
Divi gabali ziepju, četri ruļļi tualetes papīra, apakšveļas un zeķu komplekts, tējkarote – šīs un vēl divus desmitus citu mantu šogad un turpmākajos gados pirmoreiz par valsts budžeta miljoniem centralizēti iepirkt plāno Ekonomikas ministrija. Valsts budžeta prioritāšu saraksts liecina, ka trīs gadu laikā vairāk nekā 31 miljonu eiro plānots iztērēt programmai "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā".
Līdz šim ministrijas, redzot, ka resoros līdzekļi paliks pāri, varēja pārpalikumu pārdalīt citām savām vajadzībām. Tagad finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedāvā citu līdzekļu pārdalīšanas kārtību – ja ministrijās redz, ka paliks pāri nauda, jānāk pie premjera, un valdībā visi lems, kā ietaupīto tērēt. Trešdien, 1. martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā" dalījās domas par to, vai šī pieeja strādās, vairākumam uzskatot, ka – nē, ministri nemeklēs "lieko" naudu, ja zinās, ka tā tiks kādam citam resoram.