Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.
Šonedēļ aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ir zudušas cerības uz ātru Ukrainas uzvaru, jo Ukrainai joprojām nepietiek ieroču un atbalsta cīņai. Abas valstis – gan agresors, gan Ukraina – pārgājušas aizsardzības pozīcijās. Tikmēr daudzi uzņēmēji cīnās ar savu morālo kompasu, vieni uzreiz pēc kara sākuma pārrāvuši biznesa saiknes ar Krieviju, bet citi dzīvo pēc principa "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts". Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Iedzīvotāji politiķu paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī novērtē vidēji ar atzīmi 4,46, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Politiķi atzīst, ka tas ir knapi ieskaitīts, taču sabiedrības pārstāvji 21. februāra diskusijā atzina, ka politiķu veikumam desmit ballu skalā liktu vēl mazāku vai līdzīgu atzīmi.
Divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī katrs trešais jeb 34,3% tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpiekrīt kompromisiem. To rāda pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti.
"Ja vista ir ēdusi Krievijas graudus, PVD to nevarēs nokontrolēt," otrdien Saeimas komisijas sēdē, kur apsprieda likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve. Krievijas izcelsmes graudaugu vērtība Latvijas importā ir mazāka nekā lopbarībai – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā no Krievijas importētas "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība" par aptuveni 94,5 miljoniem eiro. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, robežas šķērsošanas brīdī kā šo preču galamērķis Latvijā ir norādīti divpadsmit uzņēmumi, to vidū vairāki lopbarības ražotāji un tirgotāji, no kuriem plašākai sabiedrībai pazīstamākais ir olu ražotājs "Balticovo".
Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.
Teju divu gadu laikā, kas apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, izplēnējušas cerības par ātriem atrisinājumiem. Latvijā arvien pabērna lomā ir iekšējā drošība. Savukārt Rietumeiropā arvien vēl vērojama fascinācija ar Krieviju un tikai tagad valstis sāk pievērsties savas ārējās drošības stiprināšanai. Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.
Lauksaimnieki, kas pirmdien piedalījās protesta akcijās sešpadsmit Latvijas pilsētās, pagaidām tās nolēmuši neturpināt, taču no politiķiem sagaida, ka sarunas par protestu organizētāju – Zemnieku saeimas – izvirzītajām prasībām tiks turpinātas. Šonedēļ, politiķiem, protestētājiem un arīdzan no protesta akcijām norobežojušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem aci pret aci tiekoties "Kas notiek Latvijā?" studijā gan izrādījās, ka arī prasību izpilde tiek interpretēta atšķirīgi.