Raksti
"Man Parīzes spēles šobrīd ir vienīgā uguntiņa, kas manī deg, lai es būtu sportā, jo es gribu darboties arī citās jomās, es gribu arī būt ar ģimeni un tamlīdzīgi. Šis ir vienīgais mans tāds pamatīgais mērķis, uz kuru es soli pa solim eju," tā, lūgta paust savas pārdomas par iespēju, ka Latvijas sportisti varētu nepiedalīties 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, ja starts tajās netiks liegts Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītāja, vieglatlēte Gunta Vaičule.
Latvijas sporta orgnizāciju pārstāvjiem un sportistiem, kuri piedalījušies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rīkotajās telekonferencēs par iespējamu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamgad, radies iespaids, ka SOK prezidents Tomass Bahs izdarījis spiedienu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Ar dokumentu, kuru pagājušajā nedēļā publicēja SOK, sarunu dalībnieki nav iepazīstināti nedz iepriekš, nedz tā apspriešanas gaitā.
Šonedēļ Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers pavēstīja, ka Latvija boikotēs olimpiskās spēles gadījumā, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību tajās. SOK centienus panākt agresorvalstu sportistu atgriešanos starptautiskajā apritē asi nosodījis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis. SOK iniciatīvai iebilst Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot elektrības sadales un pārvades tarifu projektu vērtēšanu, gatavojas pieprasīt vēl papildu informāciju "Augstsprieguma tīklam" un "Sadales tīklam". No regulatora vadītājas Aldas Ozolas teiktā 25. janvāra "Kas notiek Latvijā?" raidījumā izriet, ka SPRK uzmanību piesaistījušas algu tarifu projektos iekļautās algu celšanas ieceres un citas izmaksas. Vērtēta tiek arī projektu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulām.
"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" vadītāji šobrīd vairās prognozēt, tieši cik lielu tarifa samazinājumu varēs panākt, ar valsts budžeta starpniecību subsidējot tīkla operatorus no "Latvenergo" dividendēm. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka "zaļās" enerģijas ražotājiem būtu nepieciešams, lai par jaudas maksu noteiktā tarifa pieauguma samazinājums būtu nevis uz pusi, bet vairākas reizes mazāks, nekā paredz "Sadales tīkla" pērnruden iesniegtais tarifu projekts. Tajā maksu par jaudas uzturēšanu bija plānots palielināt par 570%.
Zemāko algu celšanai valsts pārvaldē 2023. gada valsts budžetā, kuru valdība februārī iesniegs apstiprināšanai Saeimā, būs paredzēti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra – tā dēvētajām nabadzīgajām iestādēm atalgojuma palielināšanai no šīs summas paredzēts piešķirt vairāk.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien ir apturējusi pērnruden iesniegto "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektu vērtēšanu. Valdība par iespējamiem risinājumiem, kas mazinātu tarifu pieauguma ietekmi, varētu diskutēt nākamnedēļ – visticamāk, tiks lemts par "Latvenergo" dividenžu izmantošanu "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai. Savukārt jautājums par elektroenerģijas iepirkuma modeļa izmaiņām pagaidām palicis bez virzības.
Neapmierinātību sabiedrībā raisījusi publiskajā sektorā strādājošo algu refoma – tās dēļ no šā gada strauji pieaug algas valsts augstākajām amatpersonām, tostarp politiķiem. Neapmierinātība rezultējās ar balsu vākšanu sabiedrisko iniciatīvu platformā "Mana balss", prasot iesaldēt straujo algu kāpumu Valsts prezidentam, premjeram, ministriem un deputātiem. Saeima pagājušajā nedēļā vienprātīgi nolēma šo jautājumu pārskatīšanai nodot valdībai. 18. janvāra raidījumā "Kas notiek ar algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā?" premjera partijas biedrs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" (JV) sacīja, ka reforma ir jāturpina.
Krievijas neatkarīgā programma "Doždj" ("TV Rain") saņēmusi apraides licenci Nīderlandē. Šīs valsts nacionālā mediju regulatora Mediju komisariāta lēmumā redzams, ka komerctelevīzija apraides tiesības pieprasījis pērnā gada 6. decembrī reģistrētais uzņēmums "TVR Studios B.V.". Tas noticis vienlaikus ar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt televīzijas kanāla apraides licenci Latvijā, pamatojoties uz draudiem valsts drošībai. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 7. decembra raidījumā "Kas notiek ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?" sacīja, ka viņam "radies iespaids, ka "TV Rain" mērķtiecīgi dara visu, lai šie pārkāpumi sasniegtu kritisko masu, ka padomei nav nekādu citu iespēju, kā pieņemt šo lēmumu". Tagad Āboliņš saka – "redzot procesus un notikumus pēc tam, šī sajūta ir tikai palielinājusies, nevis mazinājusies."
SKDS aptauja, kas tapa pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma un izmantota raidījumā "No kara līdz Kariņa valdībām: Jānis Domburs analizē – kas 2022. gadā (ne)notika Latvijā?" rāda, ka tikai 2,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – Krišjāņa Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo. Savukārt pieticīgāks optimisms ir starp 12,5% aptaujāto, kuri atbildējuši, ka Kariņa jaunā valdība strādās drīzāk labāk par iepriekšējo.