Ministre Čakša, runājot par skolēnu skaitu, skaidroja, ka līdz šim nav bijusi vienošanās, "cik ir optimālais klašu komplekts, un mēs nerunājam vispār šobrīd par 32 vai 36 [izglītojamajiem]". Ministre gan piebilda, atsaucoties uz pētījumiem, ka lielās klases, īpaši runājot par klašu grupām, sākot no septītās, uzrāda labākus rezultātus prasmju apgūšanā. Taču ir jāpanāk vienošanās, par ko valsts maksā – kas ir tas skolēnu skaits, kuram "pretī liek skolotāju".
Sevišķi svarīgas lielās klases ir vidusskolas posmā, kur bērni padziļināti apgūst jau pašu izvēlētos priekšmetus, tostarp dabaszinātņu jeb STEM priekšmetus. Čakša minēja piemēru, ka vidusskolā ir 24 bērni un 12. klasē jābūt vismaz četrām novirzienu izvēlēm, tad tas nozīmē, ka "jums mācīsies vienā šajā plūsmā divi vai trīs bērni." Un te, pēc ministres domām, ir jādomā, kā labāk izmantot skolotāju resursus, sevišķi vietās, kur vienā skolā ir padziļināta fizikas apguve, otrā – ķīmijas.
25 bērniem vidusskolā, lai arī kur tā skola atrastos, netic arī bijusī ministre Anita Muižniece. Viņa piekrīt, ka tik mazās skolās bērniem nevarēs nodrošināt pienācīgu izglītības kvalitāti un izvēles, kurām jābūt vismaz trīs. "Kvantitatīvais kritērijs ir cieši saistīts ar skolēnu skaitu un pedagogu atalgojumu. Nebūsim iluzori, ka klasē varētu mācītes pa trīs skolēniem, – tad cik pedagogu vajadzēs un cik naudas!"
Lielo klašu advokāts ir arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošais pētnieks Andrejs Geske. Viņš uzskata, ka, sākot no pamatskolas, jo vairāk mazo skolu slēdz, jo labāk. "Mazas skolas radīs tikai problēmas, klasēm jābūt lielām, skolām jābūt lielām," saka pētnieks. Viņš bilst, ka mazas klases ir palīgs tiem bērniem, kuriem ir mācīšanās problēmas.
Pašvaldību viedoklis gan nav kvantitatīvo nosacījumu atbalstošs. Rīgas un Pierīgas pašvadību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētāja, Ādažu domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka ziņojumā nav atbilžu par to, kuras darbības nodrošinās to izglītības kvalitāti. Viņa atzina, ka nepiekrīt lielo klašu atbalstītājiem, aicinot paskatīties uz pedagogu resursu. Runājot par Rīgu un Pierīgu, kur koncentrējas puse valsts iedzīvotāju un ekonomikas, Miķelsone norādīja uz katastrofālu pedagogu trūkumu. "Tad kas būs tie cilvēki, kas būs tie supervaroņi, kuri macīs tos 36, 32 [bērnus], un es saprotu, par ko es runāju, jo mums ir tādas klases." Savukārt Smiltenes domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība) norādīja arī uz praktisko apsvērumu, proti, skolu fizisko lielumu, jo ne visām skolām ir tik plašas klašu telpas un piemērota infrastruktūra, lai uzņemtu lielu skolēnu skaitu.
Baltinavas vidusskolas direktors, Balvu novada domes deputāts Imants Slišāns no Latgales partijas aicināja Eiropas Savienības ārējās robežas teritorijā nepiemērot kvantitatīvo prasību pēc 60 skolēniem, jo tas iznīcinās šajā teritorijā esošās skolas, kuru lielumu ietekmē mazā dzimstība.
