Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Saskaņa: Stabilitātei!
Nils Ušakovs, Ņikita Piņins, Regīna Ločmele, Pāvels Kuzmins, Juris Rozenvalds, Anna Stroja
Jānis Domburs
23.maijs, ceturtdiena 13:00
Raksti
Patlaban vienīgais reālais risinājums, kā nodrošināt Krievijas dabasgāzes piegādēm alternatīvas gāzes piegādes Latvijai, ir vēl viena sašķidrinātās gāzes jeb tā dēvētā LNG termināļa izveide Baltijas valstīs visdrīzākajā laikā, proti, līdz šā gada beigām. Visticamāk, tas varētu būt LNG terminālis Igaunijā, Paldiskos, izriet no vairāku diskusijas dalībnieku teiktā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Asa vārdu apmaiņa Krievijas dabasgāzes aizstāšanas problemātikai veltītajā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā trešdien, 6. aprīlī, izvērsās starp Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu un “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Feldmans viņam pārmeta Kremļa biznesa interešu īstenošanu, tikmēr Kalvītis aicināja Saeimas deputātu nemētāties ar politiskiem lozungiem un paskatīties pašam uz sevi.
Latvija ir veiksmīgi ievadījusi sarunas ar Kazahstānu par tās tranzītu caur mūsu ostām, kas lielā mērā varētu kompensēt kravu plūsmu kritumu no Krievijas un Baltkrievijas, taču problēma ir faktā, ka dzelzceļa pārvadājumi no Kazahstānas šķērsotu Krieviju, kas ir neprognozējama. Šajā situācijā ļoti svarīgi ir integrēt Baltijas dzelzceļa sistēmu kopīgajā Eiropas tīklā, “uzliekot mūsu vilcienus uz Eiropas platuma sliedēm”, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina uzņēmēji un satiksmes ministrs.
Kaut arī pārtikas cenu kāpums veikalos Latvijā jau ir jūtams, drīzumā tas kļūs vēl straujāks, jo Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis izejvielu piegādes ķēdes un ražotāji faktiski strādā ar zaudējumiem. Savukārt valstij būs jādomā ne tikai par to, kā atbalstīt uzņēmējus, bet arī kā nodrošināt cilvēkus ar pašu nepieciešamāko – apkuri, elektrību un pārtiku. Viens no risinājumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana, taču pašreizējā koalīcija uzskata, ka ierobežotas rocības apstākļos atbalstam jābūt mērķētākam un tas nav jāsniedz visiem pēc kārtas, to raidījumā “Kas notiek Latvijā” atzina “Attīstībai”/”Par!” Saeimas deputāts Juris Pūce.
Latvijā ir nepieciešams resurss, kas krīzes situācijās koordinētu privātā un publiskā sektora centienus rast risinājumus, jo valdības vadītājs nevar nepārtraukti nodrošināt krīzes vadību. To trešdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Rihards Kozlovskis, norādot, ka attiecīgs ierosinājums valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) nosūtīts vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Salīdzinot marta sākumā un šā paša mēneša otrajā pusē veiktu aptauju rezultātus par Latvijas iedzīvotāju atbalstu kādai no Ukrainā karojošajām pusēm, var secināt, ka attieksme pret šo karu, ko Putina propaganda dēvē par “militāru operāciju”, tikpat kā nav mainījusies. Rēķinot visas atbildes kopumā, Ukrainu atbalsta 65,2% respondentu. Krieviski runājošajā vidē šis atbalsts ir raksturīgs tikai 25% aptaujāto, bet ģimenēs ar latviešu sarunvalodu – 87%.
Briselē rīkotajā NATO samitā lēmumi par Baltijas valstu aizsardzību varēja būt skaidrāki un konkrētāki – vairāk karavīru un tālās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, raidījuma “Kas notiek Latvijā?” piektdienas vakara speciālizlaidumā sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Pēc viņa teiktā, Polijā un tuvāk Ukrainai par šādām sistēmām ir dzirdēts, bet tuvāk Baltijai to nav. Māris Andžāns bija gaidījis, ka šajā jomā būs lielāki pastiprinājumi.
Viens no iemesliem, kādēļ Baltijas valstis un, piemēram, Polija uzstāj uz bargākām sankcijām pret Krieviju, bet daļa Rietumeiropas valstu nesteidz tām piekrist, ir tas, ka šeit sabiedrība karu Ukrainā izjūt atšķirīgi nekā tajās Eiropas valstīs, kas atrodas tālāk uz Rietumiem. “Tas ir saistīts arī ar enerģijas cenām,” piektdien “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumā sprieda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
“Pēc šī samita mēs varam teikt, ka šī palīdzība Ukrainai kļūs lielāka un arī ātrāka,” tā, komentējot vakar notikušā NATO samita rezultātus piektdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda Valsts prezidents Egils Levits. Samita rezultātā NATO dalībvalstu militārā palīdzība Ukrainai, kas jau kopš 24. februāra karo ar Krieviju, tikšot vēl vairāk pastiprināta.
Lielākā daļa jeb 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams. Par to liecina SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Kā pietiekamu šo atbalstu vērtē tikai 20,3%, par pārāk lielu to uzskata 15,2%, bet salīdzinoši lielai daļai – 21,3% nav skaidras pozīcijas šajā jautājumā.