Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps
Jānis Domburs
15.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos, visticamāk, tiks veidots kā privātu uzņēmēju komerciāls projekts, bet pirmos divus gadus to, visdrīzāk, finansiāli atbalstīs arī Somija, lai gan lēmums par valstu iesaisti vēl nav pieņemts. “Latvenergo” to pašlaik uzskata par vienīgo projektu, kas reāli ļautu piekļūt papildus LNG gāzes jaudām jau šogad, taču “Conexus Baltic Grid” šajā projektā vēl nav iesaistījies, jo tas ir atkarīgs no Latvijas valdības lēmuma, kura vēl nav, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss un “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Terminālu Skultē ir iespējams uzbūvēt ļoti īsā laikā, jo tehniskie nosacījumi tam ir, turklāt iedzīvotāju bažas var kliedēt, izvēloties tam citu vietu krietni tālāk no krasta, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš aicināja uzņemties iniciatīvu un norādīja, ka Skultes terminālis izmaksātu ievērojami lētāk nekā līdzīga projekta realizācija Paldiskos.
Valdības šonedēļ pieņemtais konceptuālais lēmums par to, ka Latvija no nākamā gada 1. janvāra atsakās no Krievijas dabasgāzes, nozīmē, ka vēl visa šā gada garumā dabasgāzes iepirkšana no Krievijas var turpināties, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Uzvaras parkā esošā pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nosaukumu būtu iespējams nomainīt jau visdrīzākajā laikā, tādēļ Saeimas Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu “lemt par jauna, atbilstoša nosaukuma piešķiršanu būvei atbilstoši tās vēsturiskajam statusam un nozīmei”.
9.maijs, kā arī attieksme pret Uzvaras pieminekli šķeļ Latvijas sabiedrību, tomēr maz ticams, ka tā nojaukšana vai pat atstāšana esošajā vietā ar citu nosaukumu šo problēmu atrisinās. Tieši informatīvā telpa ir viens no atslēgvārdiem, kas ļautu ar laiku situāciju vērst uz labu un izārstēt “informatīvajā karā smagi cietušos”, ko daļa sabiedrības dēvē par nozombētajiem, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina filozofs Igors Gubenko.
Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, 9. maija kolektīva atzīmēšana šogad būtu uzskatāma par solidarizēšanos ar agresorvalsti Krieviju – šāda atziņa trešdien, 13. aprīlī, izskanēja publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?”. Diskusijā, kuras tēma bija Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotne, 9. maija atzīmēšana un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atšķirīgie skatījumi uz šo datumu un Krievijas karu pret Ukrainu, īpaši asus strīdus raisīja tieši jautājums par to, vai un kā šogad būtu pieļaujama 9. maija īpaša atzīmēšana.
Jau tuvāko mēnešu laikā tā dēvēto saistīto lietotāju, tostarp lielākās daļas mājsaimniecību nodrošināšana ar dabasgāzi var kļūt par “Latvenergo” pienākumu. To trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), norādot – paredzēts, ka šim nolūkam būs jāveido īpašas rezerves.
Patlaban vienīgais reālais risinājums, kā nodrošināt Krievijas dabasgāzes piegādēm alternatīvas gāzes piegādes Latvijai, ir vēl viena sašķidrinātās gāzes jeb tā dēvētā LNG termināļa izveide Baltijas valstīs visdrīzākajā laikā, proti, līdz šā gada beigām. Visticamāk, tas varētu būt LNG terminālis Igaunijā, Paldiskos, izriet no vairāku diskusijas dalībnieku teiktā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Asa vārdu apmaiņa Krievijas dabasgāzes aizstāšanas problemātikai veltītajā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā trešdien, 6. aprīlī, izvērsās starp Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu un “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Feldmans viņam pārmeta Kremļa biznesa interešu īstenošanu, tikmēr Kalvītis aicināja Saeimas deputātu nemētāties ar politiskiem lozungiem un paskatīties pašam uz sevi.
Latvija ir veiksmīgi ievadījusi sarunas ar Kazahstānu par tās tranzītu caur mūsu ostām, kas lielā mērā varētu kompensēt kravu plūsmu kritumu no Krievijas un Baltkrievijas, taču problēma ir faktā, ka dzelzceļa pārvadājumi no Kazahstānas šķērsotu Krieviju, kas ir neprognozējama. Šajā situācijā ļoti svarīgi ir integrēt Baltijas dzelzceļa sistēmu kopīgajā Eiropas tīklā, “uzliekot mūsu vilcienus uz Eiropas platuma sliedēm”, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina uzņēmēji un satiksmes ministrs.