Latvijas amatpersonas līdz šim uzsvērušas, ka ar Klaipēdas LNG termināli pietiek, lai ar gāzi apgādātu visas trīs Baltijas valstis, tomēr Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte marta nogalē nāca klajā ar paziņojumu, ka "ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli nepietiek, lai apmierinātu visu Baltijas valstu pieprasījumu pēc gāzes, tāpēc šī problēma ir kaut kā jārisina."
"Mums kopumā ir trīs risinājumi. Viens no tiem būtu, ka mēs pateiktu, ka mēs esam tikai Latvija un Lietuva, un tad jau mums ar to pietiktu – ar Klaipēdu. Bet realitāte tāda nav. Realitātē ir Polija, ir Somija, Igaunija arī kaut kur klāt. Tātad šis risinājums gluži nav reāls risinājums. Līdz ar to mums paliek divi citi risinājumi.
Mums paliek risinājums – vai nu tā ir Krievijas gāze, par ko mēs visi vienojāmies, ka mēs negribam maksāt naudu uz Krieviju, vai arī tas ir terminālis pietiekami drīz," sacīja "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Saskaņā ar viņa teikto jau zināms, ka šā gada trešajā ceturksnī Klaipēdas termināli intensīvi izmantos Polija. GIPL savienojums, kas savienos Lietuvas un Polijas gāzes pārvades sistēmas, darbu sāks tuvāko mēnešu laikā.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka risinājumu redz ātrā vēl viena LNG termināļa izveidē. "Šajā gadījumā visu izšķirs laiks," viņa teica, piebilstot, ka nekur nav teikts, ka šim terminālim noteikti jābūt Latvijā. Par visreālāko plānu Indriksone sauc Paldisku termināli Igaunijā.
"Šeit jau nav jautājums par to, vai mēs atsakāmies no Krievijas piegādēm vai ne, jo, atmetot morālos apsvērumus, mēs ļoti labi saprotam, ka pēc šiem notikumiem tās nav piegādes, uz kurām mēs varam ziemā paļauties.
Līdz ar to mums ir divas iespējas – turpināt sevi apgādāt, bet paralēli veidot infrastruktūru, vai veidot infrastruktūru un apgādāt no jaunās infrastruktūras," uzsvēra Uldis Bariss, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs.
"Ir jāapzinās, ka problēma ir reāla. Līdz ar to ir jāveic investīcijas šajā rezervē, vai mums tas saimnieciski patīk vai nepatīk," sacīja Bariss. Viņš atzīst, ka, no vienas puses, labprātāk vēlētos, lai jauns LNG terminālis darbotos Latvijā, taču reālākais variants šobrīd ir jau minētais Paldisku terminālis.
Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa tikai pirms dažām dienām Igaunijas medijiem atklāja, ka rekordātrumā īstenojamā Paldisku LNG termināļa kopējās izmaksas varētu sasniegt pat pusmiljardu eiro. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka daļa no projekta ātrai īstenošanai nepieciešamā finansējuma varētu tikt paredzēts patlaban topošajos Igaunijas valsts budžeta grozījumos, taču Igaunijas amatpersonas sagaida, ka finansiāli iesaistīsies arī pārējās valstis, kuru apgāde ar gāzi varētu notikt, izmantojot LNG termināli Paldiskos.
"Mums vajadzētu noteikt, vai mūsu intereses sakrīt ar Latvijas un Somijas interesēm. Kāpēc? Jo Igaunijas ikgadējais dabasgāzes patēriņš ir 5 TWh, savukārt Somijai tas ir 30 TWh un Latvijai – 14 TWh," izteikusies Kallasa.
Indriksone, komentējot Kallasas teikto, atklāja: "Ir saņemts pirmais igauņu piedāvājums, kā viņi redz šo termināļa investīciju un termināļa attīstību. Tas nav tā, ka ir vienādās trīs daļās (jādala termināļa izmaksas – red.), tas ir, respektējot tieši šo te patēriņa atšķirību starp valstīm." Konkrētu summu, kuru Latvijai būtu jāiegulda, viņa neatklāja, vien noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai Igaunija piedāvā Latvijai segt trešdaļu no kopējām izmaksām.
Sazinoties ar Klaipēdas LNG termināļa operatoru "Klaipedos nafta" raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēma apliecinājumu, ka līdz pat šā gada 30. septembrim Klaipēdas terminālis ir pilnībā rezervēts – visu pieejamo jaudu rezervējuši kopumā seši klienti. Savukārt rezervācija šā gada ceturtajam ceturksnim tiks izziņota šomēnes, norāda Orinta Barkauskaite, "Klaipedos nafta" komunikāciju vadītāja.
"Latvenergo" valdes loceklis Cikmačs atzīst, ka šā gada nogalē, tas ir, gada ceturtajā ceturksnī "Latvenergo" būtu nepieciešams papildus jau iegādātajām 2 TWh iegādāties vēl 1 TWh sašķidrinātās dabasgāzes, taču, lai to nogādātu līdz Latvijai, būs vajadzīga valdības iesaiste, lai nodrošinātu pieeju Klaipēdas terminālim. Lai to panāktu, iespējams, būs jāmēģina panākt attiecīgi politiski lēmumi, jo uz komerciāliem nosacījumiem pieeju terminālim var arī neizdoties panākt.
KONTEKSTS
Kopš šā gada aprīļa Inčukalna pazemes gāzes krātuvē vairs netiek iesūknēta Krievijas izcelsmes dabasgāze. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šonedēļ lēma, ka Enerģētikas likumā ir jānoteic, ka Krievijas dabasgāzes piegādes Latvijā ir aizliegtas.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāti saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā pieprasījuši noteikt pilnīgu embargo Krievijas energorersusiem – naftai un oglēm, kā arī pēc iespējas ātrāk ieviest embargo dabasgāzei.
