Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps
Jānis Domburs
15.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) lēmums pieprasīt iekšlietu ministres Marijs Golubevas (“Attīstībai/Par!”) un teju nekavējoši pēc tam paziņot par lēmumu pieprasīt arī ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) demisiju ir saistīts ar nepieciešamību rīkoties, lai “maksimāli ātri savāktu” politisko krīzi. Tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja premjera partijas biedrs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Aldis Gobzems, kurš pašreizējā Saeimā iekļuva kopā ar Artusa Kaimiņa partiju “KPV LV”, tagad ir izveidojis partiju “Katram un katrai”, taču rodas jautājums, vai to nepiemeklēs tās priekšgājējas liktenis un kādēļ gan uzskatīt, ka šī partija būs labāka un nedos pamatu to dēvēt par populistisku? Uz šo jautājumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” atbildēt bija lūgti Alda Gobzema domu biedri, kas piedalījās raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
Kādēļ Latvija pēc dažādiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un piesaistīto investīciju apjoma arvien atpaliek pat no tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas? Savu versiju par to, vērtējot apvienības paveikto kopš 2018. gadā notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām 16. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu cikla “Kādai jābūt 14. Saeimai?” atklāja politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” politiķes.
Sākot no 16. maija tiešraidēs sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un tā sociālo tīklu kontos būs skatāms "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumu cikls "Kādai jābūt 14. Saeimai?". Katrs raidījums būs veltīts vienai partijai vai to apvienībai, ko pārstāvēt aicināti formālie un faktiskie līderi. Ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas 2022.gadā pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajās SKDS aptaujās vismaz reizi ir sasnieguši 2% reitinga atzīmi.
Lēmumu par ziedu novākšanu 10. maija rītā no pieminekļa pakājes Uzvaras parkā ir pieņēmusi tāda pati personu grupa, kas to dara katru gadu, un šajā grupā ietilpst pilsētas izpilddirekors un viņa birojs, kā arī pārstāvji no juridiskās pārvaldes, pašvaldības policijas un teritorijas apsaimniekotāji. ''Pēc Valsts policijas plāna viņi spriež, kas šajās dienās notiks,'' to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apliecināja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis ("Par/Progresīvie").
Saeima šodien steidzamības kārtā lēma par Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu, kas tā autoru ieskatā paver iespēju lemt par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Proti, grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" aptur "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību, kas noteic, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijas teritorijā.
Tas, ka piedāvājums par bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanu Ukrainas kara bēgļiem nav iekļauts Iekšlietu ministrijas gatavotajā pasākumu plānā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, vēl nenozīmē, ka šādi kursi šiem cilvēkiem nebūs pieejami. Taču izmaksas, kas saistītas ar šo kursu nodrošināšanu, tiks segtas nevis no valsts budžeta, bet gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un jau līdz šim piešķirtā finansējuma. Tā trešdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, uzsverot – pasākums pēc būtības tiekot atbalstīts.
Ukrainas civiliedzīvotāju uzskaite Latvijā līdz šim ir diezgan haotiska, kas apgrūtina patvēruma meklētāju iekārtošanos darbā, bet finansiālo slogu un spiedienu uz cilvēkresursiem arvien skaudrāk izjūt pašvaldības. Turpretim politiķi nespēj ātri vienoties par bēgļu atbalsta plānu un ļoti negribīgi piešķir viņu atbalstam nepieciešamo naudu, to diskusijā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie").
Galvenais iemesls, kādēļ valdība šonedēļ tā arī nespēja pieņemt Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, ir ieradušies Latvijā, ir atbalsta pasākumu izmaksas. To trešdien, attālināti piedaloties raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par valsts, pašvaldību un privātpersonu atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai”/”Par!”).
Nākamajā “Rīgas siltuma” padomes sēdē paredzēts diskutēt par to, kā īstenot nākamajai apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes iepirkumu. To trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā atklāja “BaltCap” Investīciju fonda direktors Matīss Paegle, kurš ir arī “Rīgas siltuma” padomes loceklis.