Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?

Andris Bērziņš, Maksims Jegorovs, Ivars Austers, Arvils Ašeradens, Uģis Mitrevics, Elīna Pinto. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.

Jānis Domburs 30.novembris, trešdiena 21:15

«Kas notiek Latvijā?» aptaujas: Pusmēneša laikā Ukrainas un Krievijas atbalsta apjoms Latvijā nemainās

Salīdzinot marta sākumā un šā paša mēneša otrajā pusē veiktu aptauju rezultātus par Latvijas iedzīvotāju atbalstu kādai no Ukrainā karojošajām pusēm, var secināt, ka attieksme pret šo karu, ko Putina propaganda dēvē par “militāru operāciju”, tikpat kā nav mainījusies. Rēķinot visas atbildes kopumā, Ukrainu atbalsta 65,2% respondentu. Krieviski runājošajā vidē šis atbalsts ir raksturīgs tikai 25% aptaujāto, bet ģimenēs ar latviešu sarunvalodu – 87%.

Marta sākumā un no 17. līdz 21.martam veiktajās aptaujās jautājums ir noformulēts ļoti līdzīgi, vienīgi otrajā aptaujā ir precizēts, ka Ukrainā notiekošais Rietumos tiek vērtēts kā kara darbība un kara noziegumi. Abu aptauju auditorijas, kas pārsniedz tūkstoš respondentu, abos gadījumos daudz nepārklājas – to cilvēku skaits, kuri piedalījās gan pirmajā, gan arī otrajā aptaujā, nepārsniedz 30%. Līdz ar to gandrīz identiskie rezultāti iegūti, aptaujājot dažādus cilvēkus.

Ne vienu, ne arī otru pusi jaunākajā aptaujā neatbalsta 46% pārsvarā krieviski runājošo, kā arī 10% cilvēku, kas ģimenēs sarunājas latviski.

Salīdzinot kopējo iedzīvotāju attieksmi marta sākumā un pēc divām nedēļām, atšķirību nav gandrīz nekādu. Ukrainas atbalstītāju skaits pirmajā aptaujā ir 65,4%, bet otrajā – 65,2%. Arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neatbalsta nevienu no karojošajām pusēm, nevar atbildēt vai arī simpatizē Krievijai, faktiski nav mainījies un svārstības ir statistiskās kļūdas robežās.

Ukraiņu izcelsmes mūziķe, Ukrainas atbalsta dziesmas "Resistance" autore Katrīna Gupalo norādīja, ka

gadu desmitiem praktizētas propagandas rezultātus nav iespējams aizslaucīt vienā dienā. Lai panāktu izmaiņas sabiedrības uzskatos, visiem ir jāstrādā.

Valsts prezidents Egils Levits, vērtējot sabiedrības noskaņojumu, pauda viedokli, ka skaidrojošais darbs ir jāuzņemas masu informācijas līdzekļiem, jo mediji ir tas, ko patērē šie cilvēki. Arī politiķiem ir jāskaidro lietas, taču jārēķinās arī ar to, ka “ir viena daļa, kuras uzskatus mēs nevaram mainīt, jo tie ir kā sektanti”. Pēc Levita domām, ar cilvēku informēšanu tomēr vislabāk būtu nodarboties masu medijiem.

“Gan “Facebook”, gan "Twitter" mēs lasām , cik ļoti grūti bieži vien ir kādam cilvēkam kaut ko izskaidrot, piemēram, saviem vecākiem”, piebilda Valsts prezidents.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), lūgts izskaidrot savu neseno ierakstu sociālajos tīklos, kurā viņš aicina atteikties no “novecojušā, sevi izsmēlušā un krievvalodīgajos uzticību neraisošā jēdziena “sabiedrības integrācija”, tā vietā stiprinot politiskās nācijas koncepciju, sacīja, ka divu nedēļu laikā radikālas izmaiņas sabiedrībā nav iespējams panākt.

Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pašlaik “mēs tikai knapi esam tikuši vaļā no propagandas kanāliem un vēl neesam iedevuši alternatīvu”. Viņš sacīja, ka viņu vairāk interesētu, kas notiek tajos 46% krievvalodīgo, kas neatbalsta ne vienu, ne arī otru karā iesaistīto pusi, un kādi ir iemesli šādai nostājai.  

Ģeopolitikas pētījumu centra direktora, Rīgas Stradiņa universitātes docenta Māra Andžāna vērtējumā cilvēku noskaņojumā nekas nav mainījies,

sabiedrība joprojām ir sašķelta, un tas nav patīkami, taču  pēkšņas izmaiņas uz pozitīvo pusi nemaz nebija gaidāmas, jo strauji kaut kas var kļūt tikai vēl sliktāks.

Runājot par dažādiem aizliegumiem, viņš norādīja, ka pašlaik kā pētnieks nevarot piekļūt, piemēram, Kremļa interneta mājaslapai un propagandas ierobežošanā tomēr būtu jāievēro kaut kāds mērenīgums. Ir jādomā, kā krievvalodīgos uzrunāt, un tur savs uzdevums jāveic gan izglītības sistēmai, gan masu medijiem.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele uzsvēra, ka šie kara apstākļi mums ir likuši vairāk un dziļāk runāt par mūsu vērtībām. Šī vērtību saruna tik tiešām nav notikusi aizvadītajos gadu desmitos, un viņa ļoti cer, ka mēs šajā brīdī kaut ko no tā mācāmies.

Tieši viedokļu līderiem dažādās jomās un profesijās ir jāturpina runāt par vērtībām, jo pašlaik notiek karš starp demokrātiju un totalitārismu.   

 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši gandrīz 3,9 miljoni cilvēku.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti