Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

Rotācija un amerikāņi pastāvīgi, varēja vai gribējās vairāk? Politologs un politiķi par NATO plāniem Latvijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Briselē rīkotajā NATO samitā lēmumi par Baltijas valstu aizsardzību varēja būt skaidrāki un konkrētāki – vairāk karavīru un tālās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, raidījuma “Kas notiek Latvijā?” piektdienas vakara speciālizlaidumā sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Pēc viņa teiktā, Polijā un tuvāk Ukrainai par šādām sistēmām ir dzirdēts, bet tuvāk Baltijai to nav. Māris Andžāns bija gaidījis, ka šajā jomā būs lielāki pastiprinājumi.

Pašlaik Baltijas valstīs izvietotās NATO kaujas grupas ir rotējošas vienības, kas atbrauc un pēc pāris mēnešiem brauc prom, bet viņu vietā ierodas citi. Līdz ar to rodas jautājums, kas būs tālāk?

Pēc pāris mēnešiem karš Ukrainā, iespējams, kļūs par iesaldētu konfliktu. Māris Andžāns uzsvēra, ka būtu ļoti svarīgi, lai NATO spēki šeit uzturētos pastāvīgi un vēlams, lai tie būtu amerikāņi.

Valsts prezidents Egils Levits, lūgts “iztulkot” ceturtdien NATO samitā dzirdētās alianses ģenerālsekretāra Jena Stoltenberga frāzes, kurām sīkāks atšifrējums tiekot solīts tikai vasarā gaidāmajā NATO samitā, sacīja, ka “tas ir NATO plānošanas jautājums un uzdevums ir dots līdz NATO samitam jūnijā, proti, izstrādāt konkrētus plānus, kā stiprināt visu flangu”. Pēc Levita teiktā, NATO skatās nevis uz atsevišķām valstīm, bet gan uz visu NATO teritoriju.

Valsts prezidents atgādināja, ka kopš janvāra ir jau diezgan daudz amerikāņu karavīri pārvesti gan no ASV, gan arī no Itālijas uz Poliju, un arī pie mums rotācijas ietvaros ir vairāk karavīru.

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas prasība ir nostiprināt pastāvīgu klātbūtni. Ceturtdien NATO samitā izlemts par to konkrētāk lemt jūnijā, bet līdz tam ir jāstrādā, lai to panāktu, norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Turpretim ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") piebilda, ka ir viena nianse, proti, 24.februārī tika aktivizēts tā saucamais NATO 4.pants un tad arī šis jauno realitāšu stāsts ir sācies. Latvijā kopš tā brīža jau ir ieradušies vairāk nekā 1000 papildus karavīru. Šo ceturtdien Briselē, pēc Edgara Rinkēviča teiktā, bija juridiski jālemj par kaujas grupu nosūtīšanu uz tādām valstīm kā Rumānija un Ungārija. Jau šobrīd mēs redzam, ka plānošana ir aizgājusi samērā tālu, taču jāpiekrīt, ka nebija ziņu par to, cik papildu karavīru un kādas pretgaisa aizsardzības sistēmas būs mūsu reģionā.

Edgars Rinkēvičs sacīja, ka neko vairāk arī nebija iespējams izdarīt, jo visam ir jābūt zināmā procesā. “Vienmēr gribējās, bet mēs zinām, kur mēs esam un panikai pamata nav”, rezumēja ārlietu ministrs.    

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti