“Nevajag iedomāties, ka neviens nesaprot, kāda ir situācija. Viens ir Kremļa biznesa intereses, bet otrs ir profesionāļi valsts pārvaldē, kas domā par Klaipēdas intensīvu izmantošanu, īstermiņa risinājumu varbūt ne Latvijā, bet gan Igaunijā; ministrs ir projām [komandējumā ASV], domājam arī par Latvijas risinājumiem, skatāmies cenas un domājam, kā motivēt lietuviešus ar mums sadarboties,” sacīja Krišjānis Feldmans.
Reaģējot uz raidījuma gaitā vairākkārt piesauktajām “Kremļa biznesa interesēm”, Aigars Kalvītis pārmeta Feldmanam ļoti nekorektu un nepieklājīgu rīcību. Pēc viņa teiktā, “Latvijas gāze” vienmēr ir rūpējusies par Latvijas interesēm un 30 gadu garumā nodrošinājusi Latvijas enerģētisko neatkarību. Kalvītis aicināja Feldmanu būt korektam un nelietot politiskus lozungus, ko viņš jau vairākkārt šajā diskusijā atļāvies darīt. Saeimas deputāts un Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans turpretim atbildēja, ka pašlaik tieši ir redzams, kāda ir šī Latvijas enerģētiskā “neatkarība”, kad mums jārisina jau konkrēta situācija. Savukārt pēc Kalvīša teiktā, tieši Feldmans ar savu nepārdomāto rīcību rada enerģētisko krīzi. Uz piebildi, ka tas ir Kalvīša personīgais viedoklis par karu Ukrainā, “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs atbildēja ar pretjautājumu:
“Ko jūs personīgi esat darījis, lai palīdzētu ukraiņu cilvēkiem? Paskatīsimies katrs personīgi, ko katrs šajā situācijā ir darījis!” sacīja Kalvītis.
“Es domāju, ka Latvijas sabiedrībai kopumā ir pilnīgi saprotams, kāpēc mēs šajā situācijā esam nonākuši. Kas attiecas uz valdību, tā izdarīs visu iespējamo, lai nokāptu no Kremļa “gāzes adatas” un Latvijas sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk,” rezumēja Feldmans. Pēc viņa teiktā,
“par naudu, ko Latvijas pilsoņi caur Kalvīša vadīto uzņēmumu pārskaita Krievijai, būtībā tiek pirktas lodes, ko iešaut tām meitenēm pakausī”. Tādēļ lēmums atteikties no Krievijas gāzes jāpieņem pēc iespējas ātrāk un atpakaļceļa nav.
Aigars Kalvītis uz to atbildēja, ka Krišjānis Feldmans ir provokators un tikpat labi ir pamats jautāt, kādēļ viņš uz šo raidījumu ir atbraucis, izmantojot no Krievijas naftas ražotu benzīnu, nevis nācis kājām. “Kur šādā gadījumā ir jūsu morāle?” sašutis jautāja Kalvītis. Arguments, ka viņš cerot, ka braucis ar Somijā ražotu degvielu, “Latvijas Gāzes” šefu nepārliecināja – viņš norādīja, ka Somija to ražo, izmantojot Krievijas naftu. “Sāksim katrs ar sevi!” rezumēja Kalvītis.
KONTEKSTS:
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju. "Latvijas gāzes" pārstāvji pret šādu priekšlikumu iebilst, dēvējot to par pārāk radikālu.
Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu. Sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš ("Konservatīvie") un Jānis Cielēns ("Konservatīvie") bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.
Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.
Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11. aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.
Pirmdien, 4. aprīlī, pēc valdību veidojošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka koalīcijā ir vienprātība par iespējami ātrāku atbrīvošanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Premjers uzsvēra, ka gāzes apgādes jomā Latvija būs neatkarīga no Krievijas un tas tiks panākts, atrisinot saistītos jautājumus, tostarp nodrošinot atbilstoša apmēra sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.