Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš
Jānis Domburs
12.jūnijs, trešdiena 21:15
Raksti
Latvijai tuvākajā nākotnē būs jāsaskaras ar trim riska faktoriem, kas ietver gan globālo pasaules politikas spēlētāju attiecības ar Ķīnu, gan arī pašreizējo situāciju uz Baltkrievijas robežas un potenciālo migrācijas sprādzienu no Afganistānas, tādēļ mūsu valstij pastāvīgi jāstrādā pie NATO klātbūtnes pastiprināšanas, tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki" kopš augusta beigām patvaļīgi pametuši ap 200 tā iemītnieku, kas devušies uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, to trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva.
“Attiecību saasinājums bija praktiski neizbēgams,” atbildot uz jautājumu, vai no pašreizējās krīzes uz Baltkrievijas–Polijas robežas, kas Eiropas Savienībā (ES) tiek vērtēta kā hibrīdkarš, bija iespējams izvairīties, trešdien, 24. novembrī raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība). Viņš Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma inspirēto migrācijas krīzi raksturo kā reakciju uz faktu, ka ES neatzīst pērnā gada augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā arī ievieš arvien plašākas ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju.
Pirmo lietu, kas tika ierosināta saistībā ar prasību valsts un pašvaldību sektorā nodarbinātajiem iegūt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, Administratīvā rajona tiesa izskatīja triecientempā, taču jau līdz šīs nedēļas vidum saņemto vismaz 166 lietu izskatīšana pamatīgi noslogos tiesu sistēmu. Turklāt tas, ka pirmajā lietā, kas tika ierosināta pēc Labklājības ministrijas ierēdnes un viņas ģimenes locekļu pieteikuma, tiesas spriedums bija pieteicējai nelabvēlīgs, vēl nenozīmē, ka citās lietās tiesa lems tāpat, trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” prognozēja Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis Juris Siliņš.
Valsts parāds nākamgad varētu sasniegt teju 17,6 miljardus eiro jeb 52% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi tas pieaugs līdz vēsturiski augstākajam līmenim. Tomēr valdību veidojošo politisko partiju politiķi uzstāj – valsts budžeta izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem “diktē” Covid-19 krīze.
Šajās dienās pēc inficēšanās ar Covid-19 mirusi Ogres novada Meņģeles pagasta pārvaldniece – videoierakstā, kas nonācis “Kas notiek Latvijā?” rīcībā redzams, ka Ogres mērs Egils Helmanis sarunā ar Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas (NVD VPN) vadītāju Evu Juhņēviču un nodaļas darbinieku Ņikitu Trojanski pieļauj, ka inficēšanās notikusi izbraukuma vakcinācijas laikā. Pārvaldniece, kas pati bijusi vakcinējusies, pie Meņģeles pagasta senioriem vedusi ģimenes ārstes Ausmas Līcītes prakses darbinieci, kura savukārt sirmgalvjus vakcinējusi pret Covid-19.
Privātajiem pasākumu un it īpaši koncertu organizētājiem darbs pēc mājsēdes no 15. novembra būs ļoti apgrūtināts, un būtu labāk, ja ilūzija par iespēju strādāt netiktu radīta, bet gan būtu zināms, kurā mēnesī un kurā datumā būs iespējams atgriezties pie ierastā darba režīma. Taču ar šādu prognozēšanu līdz šim ir bijušas lielas problēmas, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norāda mūziķis un producents Guntars Račs.
“Tas, ko speciālisti paredz ir, ka, izejot no mājsēdes un atgriežoties “zaļajos režīmos”, inficēšanās skaits var pieaugt. Ne dramatiski, bet pieaugt,” trešdien diskusijā “Kas notiks Latvijā no 15. novembra pēc mājsēdes beigām?”, komentējot speciālistu modelētās Covid-19 infekcijas izplatības un sasirgušo hospitalizācijas līknes, atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai”/Par!).
Lai gan Rīgas pašvaldība neuzskata, ka būtu pasīva Covid-19 krīzē un daudzās lietās iesaistījusies pēc savas iniciatīvas, no valdības puses tā nav jutusi atbalstu un konsekventu rīcību veselības aprūpes jautājumu risināšanā, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir tik liels slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits, ir vājā pirmshospitālā aprūpe, proti, šo pacientu ārstēšana mājās. Šādu viedokli trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda “Jaunās Vienotības” deputāte, kādreizējā veselības ministre Anda Čakša. Publiskā vidē gan lielāku ievērību izpelnījusies Latvijas Ārstu biedrības prezidentes (LĀB) Ilzes Aizsilnieces paustais, atbildot uz Čakšas teikto, – viņa klāstīja, ka citviet pasaulē sasirgušajiem noteiktā laikā pēc slimības sākuma tiekot veiktas analīzes, kas ļauj prognozēt slimības attīstību un ļauj “noturēt to cilvēku mājās”.