Partijas ministru prezidenta kandidāts Kaspars Briškens pauda, ka “Pro Platformā” ir iekļauti bezpartejiski nozaru profesionāļi, kas neplāno iesaistīties politiskajā procesā. Pats Kaspars Briškens vēlas iestāties partijā, taču šobrīd viņš pārstāvot platformu kā bezpartejisks profesionālis. Uz jautājumu, kādēļ vispirms ir nosaukts Ministru kabineta sastāvs, bet ne partijas līderi piecos vēlēšanu apgabalos, Antoņina Ņenaševa atbildēja ar “drīz būs!”. Pēc viņas teiktā, bija svarīgi parādīt, “cik mūsu ekspertīze ir plaša”. “Es varu jums pateikt, ka gandrīz visi [ministru posteņiem nosauktie] būs pārstāvēti vēlēšanu sarakstos,” piebilda partijas līdzpriekšsēdētāja.
Arī Jana Simanovska apstiprināja, ka ar uzrunātajiem cilvēkiem bijusi saruna par to, ka viņi būs pārstāvēti “Progresīvo” sarakstā.
“Šī pieeja ir viens no risinājumiem, kā pārvarēt to barjeru, kas ļoti daudziem cilvēkiem ir, ienākot politikā”.
Partijas “Progresīvie” premjera kandidāts Kaspars Briškens neredz problēmu apstāklī, ka nekad agrāk nav darbojies vadošos amatos politikā, jo, piemēram, Satiksmes ministrijā viņš savulaik bija bezpartejisks padomnieks ministram, kā arī astoņus gadus darbojies “airBaltic” padomē. Savas pieredzes nozīmīgumu Briškens skaidro ar faktu, ka korporatīvajā pārvaldībā padomei ir izšķiroša ietekme uz stratēģiskiem lēmumiem. Arī pirmā daudzmiljonu finansējuma piesaiste bija šīs padomes rokās.
Antoņina Ņenaševa piebilda, ka Latvijas politikā trūkst spēcīgu vizionāru, jo bieži vien arī cilvēkiem ar lielu politisku pieredzi nav stratēģiskā redzējuma.
“Nav nepieciešams tik liels fokuss uz vienu cilvēku, mēs esam komanda – 14 cilvēku, bet premjers ir “Primus inter pares” – vadošais starp vienlīdzīgajiem,” Ņenaševas teikto papildināja Briškens.
“Vajag būt vizionāram un stratēģim, ir jāsaliedē komanda un jānes atbildība,”
premjera lomu raksturoja Ņenaševa.
Rīgas domnieks, “Progresīvo” pārstāvis Mārtiņš Kossovičs izvēli tieši viņam piedāvāt kukuli skaidro ar faktu, ka partijai un viņam kā pašvaldībā lielākās frakcijas vadītājam ir salīdzinoši liela ietekme Rīgas domē un tas arī bijis iemesls, kādēļ AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājs Igors Trubko uzrunājis tieši viņu. Arī pirms tam vairākās ar īpašumu saistītās jomās viņam bijuši izteikti līdzīgi piedāvājumi un arī par tiem Mārtiņš Kossovičs informējis KNAB. “Vai par laimi, vai arī diemžēl pie manis [ar šādiem piedāvājumiem] vairs nenāk,” taču laikā, kad 2 miljonu kukuļa lieta vēl nebija publiski izskanējusi, šādi piedāvājumi bijuši vairāki.
Kossovičs nevarot apgalvot, ka visas problēmas ir atrisinātas, taču godīgas pārvaldības principi ir ieviesti. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis klāstīja, ka Rīgā ir izveidota sistēma, kurā korupcijas riskus varbūt arī nevar samazināt līdz nullei, taču, ņemot vērā to caurskatāmību, kas ir ieviesta, šie riski ir pie ļoti zemiem procentiem. Jana Simanovska atsaucās arī uz aptauju datiem, kas liecina – iedzīvotāji ir pārliecināti, ka korupcija Rīgas domē ir samazinājusies.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pēc savas būtības šobrīd ir netaisnīgs, jo dažāda veida ienākumi tiek dažādā veidā taksēti, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja partijas “Progresīvie” Ministru prezidenta kandidāts Kaspars Briškens. Šī netaisnība izpaužas ne tikai pēc nodokļu gradācijas, bet arī pēc veidiem. Piemēram, darba algām ir līdz pat 60% lielie nodokļi, ja paskatās, ko samaksā darba devējs, darba ņēmējs un klāt pieskaita sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpēc viens no priekšlikumiem ir šo individuālo ienākuma nodokļa bāzi paplašināt un tur ietvert ar vienlīdzīgām likmēm arī dividendes, kapitāla pieaugumu un “tas mums ļauto šo zemāko likmi pazemināt”, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu.
Otra problēma, pēc Briškena domām, ir milzīgais apjoms ar dīkstāves īpašumiem, to skaitā Rīgā un citur Latvijā. Šādiem īpašumiem, kuri būtu jāatgriež ekonomiskajā apritē, ir jāpaaugstina zemes nodoklis. Šobrīd tie ir 1,5%, neapstrādātām lauksaimniecības zemēm – vēl divreiz lielāks, taču ar to arī viss beidzas. Savukārt trešais elements ir PVN likmes pazemināšana Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī olām un piena produktiem, un vienlaikus arī Latvijas izcelsmes energoresursiem.
Raksturojot problēmu ar augstajiem darbaspēka nodokļiem, Mārtiņš Kossovičs pauda viedokli, ka “mēs redzam, ka nevis kapitāls aizplūst no valsts, bet gan aizplūst cilvēki”. Uz jautājumu, kur ņemt naudu investīcijām zinātnē un medicīnā, kam “Progresīvie” sola ar laiku atvēlēt 8% no iekšzemes kopprodukta, Kaspars Briškens atbildēja, ka šādu plānu iecerēts realizēt divu Saeimas sasaukumu laikā. Partijas programmā tas gan nav norādīts.
Pilnu raidījuma ierakstu varat noskatīties šeit, savukārt citus cikla ietvaros notikušos raidījumus – šeit.
