Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

14. Saeimu gaidot – ZZS par Lemberga ēnu un jauno partneru meklējumiem

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atzīst savas kļūdas, kas tikušas pieļautas iepriekšējās Māra Kučinska (Liepājas partija) valdības laikā, taču daļēji tajās esot vainojama tā brīža situācija un pakļaušanās politisko partneru spiedienam. Savukārt runājot par nākotni, ZZS neredz lielas problēmas sadarbībā ar Aivaru Lembergu (''Latvijai un Ventspilij'' (LuV)), jo katram partnerim savienībā esot atšķirīgs politiskais svars, bet kņada, kas sacelta ap Lemberga izteikumiem par Zelenski un karu Ukrainā, balstās intervijas atstāstījumā, kurā nekas pagalam aplams nebija pateikts. 

Lai gan Zaļo un zemnieku savienība 8.martā norobežojās no sava sadarbības partnera Aivara Lemberga izteikumiem par karu Ukrainā, kas bija publicēti laikrakstā “Ventas Balss”, šī situācija nav tik viennozīmīga, jo Lembergs esot pārprasts, savukārt ZZS nāca klajā ar savu paziņojumu par to, kas ir karš Ukrainā, un “kādam citam paziņojumam vairs nebija nozīmes, jo ZZS savu nostāju bija paudusi”, izriet no ZZS pārstāvju izteikumiem diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. “Mums nav tāda diktatūra, lai mēs liegtu kādam kaut ko teikt”, situāciju skaidroja Uldis Augulis (LZS).

Turpretim Armands Krauze (Latvijas Zemnieku savienība (LZS)) norādīja, ka Lemberga vēlāk teiktais nemaz nav pretrunā ar ZZS nostāju, savukārt intervijā viss nebija pārāk skaidri uzrakstīts, un “mums nākošajā dienā tapa pilnīgi skaidrs, ka Aivara Lemberga pozīcija sakrīt ar Latvijas valsts un valdības pozīciju”.  Lemberga kritika Zelenskim par to, ka viņš nav pildījis Minskas vienošanās, esot tikai fakta konstatācija, turklāt Lembergs vairākkārt publiski paudis, ka nosoda karu Ukrainā, “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra viņa dzīvesbiedre Kristīne Lemberga (LuV). Uz jautājumu, vai Eiropas Savienībai (ES) jārunā ar kara noziedznieku [Putinu], viņa atbildēja apstiprinoši, proti, Lembergs tā uzskata.  To pašu esot teikuši arī [Francijas prezidents Emanuels] Makrons un [Vācijas kanclers Olafs] Šolcs.

Latvijas atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, kas savulaik iezīmējās jau ZZS pārstāvja Māra Kučinska valdības laikā, ZZS vērtēja ar paškritiku un norādīja, ka visu nav izdarījuši ideāli arī iepriekšējās valdības laikā. “Ir lietas, kur tika pieļautas kļūdas, un tāpēc arī vēlēšanu rezultāts bija tāds, kāds viņš bija”, atzina Viktors Valainis (LZS).  Pēc viņa teiktā, ir jomas, kur vajadzēja “stipri vairāk ieklausīties mūsu pamata biedros un novadu ekspertos”, piemēram, izglītības jautājumos, veselības nozarē un nodokļu reformā.  Lauku skolu likvidācija, viņaprāt, bija absolūti nepareiza un “tur mēs pakļāvāmies “Vienotības” spiedienam”. Turklāt, pēc Kristīnes Lembergas teiktā, “sanāca, ka tiek likvidētas pilnīgi visas vidusskolas Latvijā un paliek tikai 10 – piecas Rīgā un piecas, lai cik tas nebūtu dīvaini, Latgalē”.

Runājot par neveiksmīgo startu Rīgas domes vēlēšanās, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji atzina, ka nonākuši jaunā situācijā, kas liek visu operatīvi pārskatīt, to skaitā arī iespējamos sadarbības partnerus. Ādažu domes deputāte Daiga Mieriņa (LZS) pauda gatavību arī pat kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. Turpretim Viktors Valainis (LZS) atzina, ka ZZS ir partija, kuras bāze ir reģionos. “Rīgā būs spēcīgi kandidāti, kāds nāks no mūsu jaunajiem partneriem, kāds būs arī no mūsu pašu rindām, turklāt šobrīd mūsu partijā ir arī cilvēki, kas vēl nekad nav startējuši [vēlēšanās]”. Attiecībā uz Saeimas vēlēšanām Armands Krauze atzina, ka Latvijas Zemnieku savienība iekšēji jau ir izvirzījusi savus kandidātus, kuri publiski vēl nav nosaukti, taču četri raidījumā klātesošie pie tiem ir pieskaitāmi.  

Uz jautājumu, vai potenciālos sadarbības partnerus nevarētu atbaidīt Aivara Lemberga reputācija, Uldis Augulis (LZS) atzina, ka šis jautājums sarunās tiekot pārspriests, taču neesot tā, ka šā iemesla dēļ pašu sarunu rīkošana būtu apgrūtināta. Dažādiem politiskajiem spēkiem ZZS esot atšķirīgs politiskais svars.  Turpretim Viktors Valainis (LZS) norādīja, ka vēlētājs būs vienīgais, kurš noteiks, kāda būs nākamā koalīcija. Arī mandātu skaitam būšot nozīme, turklāt, ja pirms vēlēšanām kāds būtu teicis, ka ''KPV LV'', “jaunie konservatīvie”  un Nacionālā apvienība (NA) sēdēs pie viena galda, neviens tam neticētu. 

Pilnu raidījuma ierakstu varat noskatīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt