Par trauksmainajiem notikumiem Fāzes un Volta ligzdā vēstīts arī Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraižu vērotāju grupā "Facebook". Skatītāji pamanījuši, ka olu izmetis šā brīža ligzdas saimnieks, kuru dēvē par Voltu – iespējams, tādēļ, ka šo olu mātīte izdējusi no cita tēviņa.
Kā iepriekš ziņots, ligzdā aprīļa sākumā novēroti mātīte un tēviņš, kuru starpā notikušas vairākas pārošanās epizodes.
Vēlāk atklājās, ka tēviņš bijis "svešais", un Fāzes pašreizējais partneris Volts ligzdā atgriezās vēlāk. Tā kā Fāzes un Volta pārošanās fiksēta vien 10. aprīlī, pirmā Fāzes ligzdā izdētā ola, ticamākais, nav bijusi no ligzdas saimnieka.
Stārķu vērotāji turklāt sprieda, ka ola varētu būt izmesta arī tāpēc, ka ligzda vēl nav sagatavota perēšanas periodam.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus apstiprināja, ka stārķi mēdz atbrīvoties no olām, kas ir no cita tēviņa vai mātītes.
"Teiksma, ka putni ir uzticīgi viens otram, ir blēņas. Bieži spraigākie notikumi norisinās tieši naktīs,"
pauda eksperte.
Šī gada sezona baltajiem stārķiem iesākusies un turpinās trauksmaini – izskatās, ka par ligzdu cīnās vairāki stārķi – skatītāji ligzdas tuvumā novērojuši vismaz trīs citus svēteļus. Ligzdā regulāri notiek cīkstiņi, iztraucējot ligzdas iekārtošanas un mierpilnas perēšanas mēģinājumus.
Janaus atzina – prognozēt, kad "kautiņi" norims, ir grūti. "Tie bieži norisinās laikā, kad tiek aizņemtas ligzdas. Savukārt, kad sākas ligzdošana, tas jau novērots retāk, un daudz retāk tas notiek, kad jau ir izšķīlušies stārķēni," sacīja Janaus.
Kāds tiešraides skatītājs interesējies, vai "svešie svēteļi" nevarētu būt pērnā gada pāra bērni. Ornitoloģe norādīja, ka šī brīža ligzdas iemītnieki noteikti nevarētu būt aizvadītā gada pāra bērni, jo dzimumgatavību baltie stārķi sasniedz trīs gados, taču esot iespējams, ka tie varētu būt citu iepriekšējo gadu konkrētās ligzdas saimnieku bērni.
UZZIŅAI:
Latvijā ligzdo 4% jeb aptuveni 13 500 balto stārķu no to kopējās populācijas pasaulē. Aptuveni 75% jeb apmēram 8000 ligzdas atrodas uz elektrolīniju balstiem, kas elektrības tuvuma dēļ nav tā drošākā ligzdošanas vieta. Jāņem vērā, ka balto stārķu ligzdas svars ir vidēji 400–600 kilogrami, bet ilggadējās ligzdas, īpaši salīstot, var svērt pat tonnu. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā turpina uzstādīt metāla ligzdu pamatnes.
Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas, skaidroja uzņēmumā.
