ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāju skaits 2022. gadā Latvijā pieauga par 0,39%, bet dzimstība turpināja samazināties.
- Latvijā pieaugusi imigrācija Krievijas izraisītās agresijas Ukrainā dēļ.
- Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi.
- Pieaudzis ukraiņu skaits Latvijā.
- 17 novados pieaug iedzīvotāju skaits.
- Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā.
- Iedzīvotāju skaits pieaug arī kaimiņvalstīs.
Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39%, salīdzinot ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17%.
Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
"Vēsturisks notikums, jāsaka! Pirmo reizi 30 gados kopš neatkarības iedzīvotāju skaita pieaugums. Mēs visi gribētu, lai tā ir dabiskā ataudze, bet tas ir migrācijas rezultātā. Un te ar Ukrainas kara kontekstu....Mēs būtu tikai priecīgi, ja viņi integrētos un paliktu," sacīja Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras asociētas profesors Māris Bērziņš.
Turpinās dzimstības lejupslīde
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni. Tas ir par 1466 bērniem jeb 8,4% mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid-19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas.
Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies – no 17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz 14,8 tūkstošiem pērn, bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.
"Demogrāfiskās tendences ir tādas, kā ir, nerunā neko uzmundrinošu, bet šīs tendences ir visā Eiropā," norādīja CSP priekšniece Aija Žīgure.
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, būtiski pieaugusi imigrācija
Ja 2021. gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5% salīdzinājumā ar 2020. gadu, tad 2022. gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš – valstī iebrauca 38,7 tūkstoši cilvēku (2021. gadā – 12,7 tūkstoši).
Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga – 2020. gadā tie bija gandrīz 12 tūkstoši, 2021. gadā – gandrīz 13 tūkstoši, bet 2022. gadā – 16,7 tūkstoši jeb par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
No Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm ieradās 24,9 tūkstoši jeb 64,2% no kopējā iebraucēju skaita. No tiem 24,6 tūkstoši bija no Ukrainas. Pērn pieaudzis arī imigrantu skaits (10,7% no visiem imigrantiem) no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm – 4,1 tūkstoši iebraucēju, par tūkstoti jeb 36,4% vairāk nekā 2021. gadā.
No Krievijas ieradās 2,2 tūkstoši imigrantu. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,8 tūkstoši jeb 7,2% no kopējā imigrantu skaita (2021. gadā – 2,5 tūkstoši).
"Pirmo reizi kopš 1991. gada ir iedzīvotāju skaita pieaugums, diemžēl iemesls ir karš Ukrainā. Ja nebūtu ukraiņu, droši vien ir jautājums, kāda tad būtu plūsma. Tad migrācijas saldo būtu -1,5 tūkstoši. Tātad iedzīvotāju skaits būtu samazinājies," skaidroja CSP pārstāve Baiba Zukula.
2022. gadā 9,3 tūkstoši jeb 24,0% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. 2021. gadā remigrantu bija gandrīz 7 tūkstoši jeb 54,8%. Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca 16,7 tūkstoši iedzīvotāju. Uz ES valstīm 2022. gadā emigrēja 11,6 tūkstoši, kas bija par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Emigrācija uz Vāciju pieauga par 16,3% – emigrēja 2,9 tūkstoši (2021. gadā – 2,5 tūkstoši). Uz Apvienoto Karalisti izbraukušo skaits bija 2,6 tūkstoši – gandrīz tikpat, cik 2021. gadā. 2022. gadā uz NVS valstīm emigrēja 0,3 tūkstoši. Tas ir par 15,3% mazāk nekā gadu iepriekš. 71,1% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2021. gadā – 71,3%).
Turpinās sabiedrības novecošanās; vidējais iedzīvotāju vecums ir 42,9 gadi
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās.
"Ekonomikas struktūra to saka, ka mums vajadzīgi zinoši cilvēki. Dzīve mainās, ekonomika mainās un izglītība mūža garumā jāpatur prātā ikvienam," norādīja Žīgure.
Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn nedaudz palielinājās par 485 bērniem, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16,0% no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–63 gadi arī palielinājās par 2 596, bet īpatsvars (61,7%) palielinājās par 0,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Arī senioru vecumā virs 64 gadiem skaits pieauga par 4 170 jeb 1,0%, īpatsvaram (22,4%) palielinoties par 0,1%.
Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,2 gadiem Latgalē.
Ukraiņu skaits pieaudzis; pārējo Latvijas lielāko tautību skaits sarucis
2022. gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,3%, krievi – par 1,9%, bet ukraiņu skaits pieaudzis par 35,3%.
Latvijā dzīvo 56,7 tūkstoši ukraiņu, septiņiem tūkstošiem Ukrainas bēgļu tautība nav zināma, līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu būt ap 60 tūkstošiem. No tiem kara bēgļu skaits ir 23,5 tūkstoši jeb 1,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latviešu īpatsvars, tāpat kā gadu iepriekš, samazinājies par 0,5% un 2023. gada sākumā bija 62,4%.
No visiem valsts iedzīvotājiem 87,2% ir dzimuši Latvijā un 12,8% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5,4% – Krievijas Federācijā, 2,8% – Ukrainā, 2,0% – Baltkrievijā, 1,4% – citās valstīs. 94,8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, tam seko 7 660 jeb 2,1% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2% – Apvienotajā Karalistē, 0,3% – Īrijā un Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,9%), 9,3% nepilsoņi (attiecīgi – 9,7%), 2,0% – Krievijas pilsoņi (2,1%), bet 2,6% – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi).
50,7 % visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5%, un tikai 37,8% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Gandrīz puse Latvijas vīriešu precējušies, no sievietēm – 41 %
2023. gada sākumā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti, bet 3,4% vīriešu un 15,8% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5% vīriešu un 63,3% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
"Latvijā 54% iedzīvotāju ir sievietes, mums ir lielākais sieviešu īpatsvars ES, citās valstīs tā nav. Un vidējais vecums Latvijas iedzīvotājiem ir 42,9 gadi. Jaunākais, ģimeniskākais, tā teikt, bērnu novads ir Mārupes novads, kur 26,6% iedzīvotāju ir bērni vecumā līdz 14 gadiem," sacīja Zukula.
Iedzīvotāju skaits pieaug septiņpadsmit novados
Pērn valstī dzīvoja viens miljons un 315 tūkstoši jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 568 tūkstoši jeb 30,2% lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53,1%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
2022. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās Pierīgā par 1,8% jeb gandrīz 7 tūkstošiem, Rīgā – par 0,6% jeb 3,7 tūkstošiem un nedaudz Zemgalē – par 0,01% (30 cilvēkiem). Iedzīvotāju skaits saruka Kurzemē par 0,4% (917), Vidzemē – par 0,2% (335), savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 0,9% (2,2 tūkstoši).
Rīgā dzīvo nepilni 610 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32,4% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4% no pilsētu iedzīvotājiem.
Pērn iedzīvotāju skaita pieaugums bija piecās valstspilsētās: Jūrmalā – par 1,2% jeb 597 cilvēkiem, Rīgā – par 0,6% jeb 3,7 tūkstošiem, Jelgavā – par 0,3% (142), Jēkabpilī – par 0,1% (18) un Ogrē – par 0,1% (12). Iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās – Valmierā par 0,8% jeb 172 cilvēkiem, Liepājā – par 0,4% (272), Rēzeknē – par 0,4% (103), Daugavpilī – par 0,3% (270) un Ventspilī par 0,02% (7). Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija visās valstspilsētās, izņemot Valmieru.
2022. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados no 36 – visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,8% jeb 1 635 cilvēki). Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.
Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres (gandrīz 58 tūkstoši) un Valmieras (50,7 tūkstoši) novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Varakļānu novads ar 3,0 tūkstošiem iedzīvotāju.
Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no visiem reģiona iedzīvotājiem, un bērnu skaits 2022. gadā pieauga par 1,4% jeb vienu tūkstoti.
"Latvija ir unikāla ar šo monocentrisko, kur Rīga un Pierīga akumulē pusi. Un, tā kā tie ir jauni cilvēki, uzlabojas demogrāfiskā situācija," norāda Bērziņš.
Arī Vidzemes reģionā palielinājās bērnu skaits par 0,4% jeb 111 bērniem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,6%, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits – par 1,1% jeb 374 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 26,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,0% un 11,8%.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–63 gadi svārstās no 60,7% Kurzemē līdz 62,0% Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā – par 4,2 tūkstošiem un Rīgā – par 3,0 tūkstošiem, visvairāk samazinājās Latgalē – par 2,1 tūkstoti. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,0% Rīgā līdz 59,1% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā ir Valkas novadā (57,5%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,8%).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē – 24,7%, vismazāk Pierīgā – 19,4%). Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī (25,4%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,9%. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 27,3% un 27,2% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 11,1%.
Arī kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaita pieaugums
Gan Igaunijā, gan Lietuvā pērn ir novērots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Igaunijā 2023. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,366 miljoni, novērots rekordzems dzimstības līmenis, kā arī rekordaugsts migrācijas līmenis – Igaunijā iebrauca 49 414 personas (tai skaitā 33,2 tūkstoši kara bēgļu) un no Igaunijas emigrēja 9 657 personas, līdz ar to imigrācija piecas reizes pārsniedza emigrāciju.
Savukārt Lietuvā 2023. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,860 miljoni (provizorisks novērtējums), kas ir par 54 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2022. gadā ietekmēja ievērojams pozitīvā starptautiskās migrācijas saldo pieaugums lielā Ukrainas bēgļu skaita dēļ – iebraucēju skaits pārsniedza aizbraucēju skaitu par 72,4 tūkstošiem, kā arī negatīvs dabiskais pieaugums – mirušo skaits par 18,4 tūkstošiem pārsniedza dzimušo skaitu (2022. gadā Lietuvā bija 22,1 tūkstotis dzimušo, kas ir zemākais rādītājs līdz šim).