Kultūras rondo

Sēlijas kopienu pārstāvji tiksies Saulgriežu forumā

Kultūras rondo

Zināmi "Spēlmaņu nakts" nominanti. Tiekamies ar žūrijas pārstāvjiem

Tautas mūzikas koncertā Dziesmu svētkos cels godā tautas tradicionālo mūziku

Dūdu skaņas Dziesmu svētkos – latviešu mūzikas instrumentus godās koncertā «Trejdeviņi spēlmanīši»

"Cilvēki pieņem to, ko viņi atceras. [..] Tā ir piepūle, tur vajag par kaut ko interesēties, mazliet zināt vēsturi," latviešu tradīcijas komentē tautas mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints. Eduards ar dēlu Audaru Kārli piedalīsies Dziesmu svētku koncertā "Trejdeviņi spēlmanīši", kas ir Dziesmu svētku notikums, kur godā tiek celta latviešu tautas tradicionālā mūzika – gan autentiska, gan pārtapusi mūsdienu klausītājam saprotamākā skanējumā. 2023. gadā tas tiks veltīts tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, meistariem, kas tos izgatavo, un to prasmīgajiem spēlmaņiem mūsdienās.

Seko līdzi Dziesmu un deju svētkiem!

Sabiedriskie mediji no 30. jūnija līdz 9. jūlijam pārraidīs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises.

Viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem saplūdīs sabiedrisko mediju portālā LSM, kur rādīs Dziesmu un deju svētku norišu tiešraides. Portālā pieejams svētku pārraižu kalendārs un plašs oriģinālsaturs.

"Kad mēs pārvācāmies uz lauku māju Līgatnes pusē, tad tā mūzika – dūdas un kokles, ir visu laiku bijušas klātesošas. Kad mēs kā bērni ielīdām gultās un taisījāmies gulēt, tētis turpināja savā istabā skaņot dūdas, stabules, un mēs palēnām iemigām," bērnības atmiņās kavējās Eduarda Klinta dēls Audars Kārlis Klints. Tēvs un dēls kopā spēlē tautas mūzikas grupā "Abra", kuru izveidoja, lai meistars varētu pārliecināties par instrumentu spējām un skanējumu.

Kā min Eduards Klints, cilvēku pasūtījumi ir dažādi, "[..], cits grib stabuli, kas nav nekur un lai visi desmit pirksti tiktu iesaistīti. Tagad man ir jauns izaicinājums." Eksperimenti parasti izdodoties, min Eduards.

Eduards Klints
Eduards Klints

"Mūsu dūdas atšķiras no Eiropas dūdām, [..], ir dūdas ar spalgu melodisku skaņu, griezīgāku vai mazāk griezīgu skaņu, bet tieši mūsu dūdas iepatīkas arī citiem, [..] ir tas mierīgums un maigums skaņā," stāsta tautas mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints.

Klints atklāj, ka

latvieši intonatīvi ir pieklusinātāki, arī dzied zemāk nekā citas tautas, melodijas mums ir mierīgākas, dūdas skan maigāk, jo stabulei ir viena, nevis divas mēlītes.

Divas padara skaņu spalgāku.

Dziesmu svētku koncerta "Trejdeviņi spēlmanīši" skaniskajā centrā būs dūdas, stabules, kokles, vijole, taures un bungas. Tautas mūzikas spēlmaņi klausītājiem atklās šo instrumentu skanējumu, interpretējot arhīvos atrodamās deju melodijas. Skanēs arī īpaša šim notikumam radīta autormūzika. Koncerta sižetisko pamatu veido grupas Iļģi opuss "Mēs deviņi bāleliņi".

Kā vizuāls un skanisks simboliskais motīvs koncertu caurvij dzirnakmens – elements, kas mītiskā līmenī simbolizē kosmisko kustību un laika ritējumu. Saule iet savu loku debesīs, cilvēks – šeit, uz zemes.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti