Autora ziņas
Vācijas enerģētikas gigants E.ON, kas gada sākumā pārdeva tam piederošo 28,97% “Latvijas gāzes” (LG) akciju Luksemburgas fondam “Marguerite”, saņēma par tām aptuveni 100 miljonus eiro, kas ir aptuveni par 40% mazāk, nekā savulaik Latvijas valdībai piedāvātā cena, vēsta Rus.lsm.lv
Līdz 1940.gadam Latvija bija starp visattīstītākajām Eiropas ekonomikām, un, ja nebūtu pievienota Padomju Savienībai, tā būtu attīstījusies tikpat sekmīgi kā Somija, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pirms kara bija mazāks nekā Latvijai. To paziņojuši, padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas eksperti izdara secinājumu: Latvijai nodarīties zaudējumi - salīdzinājumā ar Somiju 50 gadu laikā negūtais iekšzemes kopprodukts (IKP) – ir 185 miljardi eiro. Diemžēl aprēķina autori pieļauj tiešus izkropļojumus un noklusē „neizdevīgus” faktus.
Zivju konservu ražotājs “Brīvais vilnis” (BV) pašlaik ir sarunu procesā ar Irānas kolēģiem, kuriem varētu pasūtīt šprotu ražošanu ar BV zīmolu. “Brīvā viļņa” direktors Arnolds Babris intervijā Rus.lsm.lv pastāstīja, ka Irānas produkciju ar Latvijas zīmolu varētu sākt piegādāt Krievijai jau šī gada rudenī.
Aplēšot 185 miljardu (eiro) zaudējumus no padomju īstenotās Latvijas okupācijas, pirms 11 gadiem izveidotās īpašās komisijas eksperti iekļāvuši virkni pozīciju, kuras liek šaubīties – reizēm par aprēķinu metodiku, dažkārt - par aprēķinu veicēju loģiku, bet dažreiz – par viņu spējām ievērot savus standartus.
Krievijas uzņēmējam, kompānijas “GazEnergoStroj” prezidentam un Krievijas Sabiedriskās palātas loceklim Sergejam Čerņinam ir liegta iebraukšana Latvijā un anulēta par investīcijām piešķirtā termiņuzturēšanās atļauja, vēsta rus.lsm.lv.
Latvijai ir jāuzņem sava daļa patvēruma meklētāju – vairāki desmiti cilvēku gadā – neskatoties uz to, ka darbu viņi šeit, visdrīzāk, neatradīs vēl ilgi, uzskata viens no vadošajiem Latvijas demogrāfiem Ilmārs Mežs. Darba migranti – tas ir pavisam cits jautājums, viņš uzsvēra intervijā Rus.lsm.lv.
Vairāk nekā pusi no pasūtījumiem “Jelgavas mašīnbūves rūpnīca” (JMR) iepriekš saņēma no Ukrainas dienvidaustrumiem, bet tagad ogļraktuvju un metalurģijas rūpnīcu iekārtas, kuras ražo Jelgavā, karojošajā reģionā nav pieprasītas, un tādēļ pat nav izslēgta JMR slēgšana, portālam Rus.lsm.lv pastāstīja valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
