"Es īsti neticu, ka tas ir nopietni," Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, kurš uzskata, ka sekmīgam darbam vajadzīgi vismaz desmit veikali. Tomēr pirmajam tirdzniecības tīkla "Mere" mazcenas preču veikalam jāsāk strādāt Rīgā jau martā. "Mere" pieder uzņēmējiem no Krievijas, kuriem tur ir liels veikalu tīkls "Svetofor" ("Светофор").
Autora ziņas
Pāreja uz mājas režīmu darbā un mācībās pasaulē un Latvijā izraisījusi portatīvo datoru deficītu un strauju cenu kāpumu. "Tā nekad nav bijis, ka vispopulārākie modeļi mums vispār nav noliktavā. Lētais segments – klēpjdatori par 350 eiro – vispār pazudis," LSM.lv pastāstīja lielā informācijas tehnoloģiju (IT) preču izplatītāja "Elko" pārstāvis Andrejs Gavrilovs. LSM.lv noskaidroja, kāpēc nav kļuvuši dārgāki parastie biroja datori, kāda ar to visu saistība bitkoinam, ko tirgotāji tagad iesaka klientiem, un kā tas viss var beigties.
"Pilnīgi nav svarīgi, kurš tieši Krievijā būs prezidents. Un man ir ļoti nopietnas aizdomas, ka, lai arī kurš par to nekļūtu, pēc kāda laika mēs dabūsim visu to pašu. Kaut ko autoritāru," uz Rus.lsm.lv jautājumu par Alekseju Navaļniju atbildēja Rīgā bāzētā interneta žurnāla "Spektr" galvenais redaktors Antons Lisenkovs. Februārī Krievijas varas iestādes bloķēja piekļuvi "Spektr" no Krievijas teritorijas, jo portāls rakstīja par Navaļnija atbalsta akciju Maskavā. Galu galā Lisenkovs rakstu no portāla izņēma.
No Covid-19 analīžu statistikas var secināt, ka 200 dienās Latvijā veikti Covid-19 testi diviem miljoniem cilvēku, nesen tviterī ierakstīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems. "Melu detektora" pārbaudes gaitā tika noskaidrots – brīdī, kad viņš to pauda, pēdējās 200 dienās bija veikti 1,2 miljoni testu. Gobzems paskaidroja, ka viņa vārdi par diviem miljoniem cilvēku nav jāuztver burtiski, bet jālasa "starp rindiņām". Taču īstenībā viņš gribējis teikt tieši pretējo – ka daudzi nodod paraugus analīzēm daudzas reizes, un statistikai par diennaktī veikto testu skaitu nav jēgas.
Pūļa imunitāte pret Covid-19 Latvijā var tikt sasniegta augustā vai septembrī, ja līdz tam tiks vakcinēti 70% iedzīvotāju, paziņojis veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tomēr, kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, ekspertiem nav skaidrības, no cik lielas daļas pret Covid-19 vakcinēto sākas kolektīvā imunitāte, – līdz šim nav zināmi pārāk daudzi faktori, tostarp arī tas, vai vakcinētie var neslimot paši, tomēr nodot vīrusu nepotētajiem.
"Tādi mēs esam, diemžēl. Tāpēc šie pētījumi ir interesanti – ne pārāk glīto mūsu kolektīvo viepli tie parāda publiski," saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot par starpkultūru stereotipiem un aizspriedumiem Latvijā veiktā pētījuma atsevišķus rezultātus. Piemēram, apmēram trešdaļa (29%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – lai arī mazākums, tomēr būtisks – uzskata, ka dažu etnisko grupu vai rasu cilvēki ir mazāk inteliģenti kopš dzimšanas. Kā to var izskaidrot?
Gandrīz 26 miljoni eiro – tāds bija “E. Gulbja laboratorijas” apgrozījums veiksmīgajā un mierīgajā 2019. gadā. Bet 2020. – “kovida” – gadā bija jauns rekords – 40 miljoni, Rus.lsm.lv uzzināja uzņēmumā. No tiem apmēram ceturtā daļa – pateicoties Covid-19 testiem. “Tas ir nenormāls darbs,” saka kompānijas valdes locekle Sandra Dimante. Bažas, kādas privātajai medicīnai par savu biznesu bija pavasarī, izrādījušās drīzāk veltīgas, bet kādam “kovids” kļuvis par tramplīnu uz rekordlielu izaugsmi.
"Viņi mūs ne reizi neredzēs, un mēs viņus arī ne," par "karantīnas" viesiem saka Vecrīgas četrzvaigžņu viesnīcas "Wellton Riverside Spa Hotel" darbiniece. Īpašajiem klientiem – tiem, kas ar Covid-19 slimo vieglā formā, kā arī kontaktpersonām (kuras arī var izrādīties slimas), te paredzēti 90 numuri. Dienā, kad viesnīcu apmeklēja Rus.lsm.lv, bija aizņemti divi no tiem, lai gan lielu daļu uzturēšanās izdevumu tādiem viesiem "kovidviesnīcās" sedz valsts.
Pēc bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles vārdiem, viens no iemesliem, kāpēc Latvija pasūtījusi kompānijas "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19 maksimālo daudzumu, bijis tāds, ka pētījumā tā vienīgā no visām spējusi pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, uz jautājumu par to, vai ar vakcīnu pret Covid-19 sapotētie var ne tikai smagi neslimot paši, bet arī neinficēt citus, joprojām nav skaidras atbildes.
Pagājušā gada vasarā Latvija kļuva par oficiālo dalībnieci programmā, kuras nolūks bija noskaidrot, cik noderīgs ar Covid-19 saslimušo ārstēšanā ir remdesivīrs. Tomēr, kā uzzināja Rus.lsm.lv, galu galā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paspārnē notikušajos izmēģinājumos Latvija piedalīties nevarēja. "Un paldies Dievam," saka Zāļu valsts aģentūrā.
Vai iespējams vakcinēties, apejot rindu? Bet par naudu? Un par ļoti lielu naudu? Tvitera Latvijas segmentā ir ne mazums "sludinājumu", kurus ievietojuši arī visai pazīstami cilvēki, par gatavību vakcinēties (tostarp – par maksu) to vietā, kuriem vakcīna pienākas jau tagad, bet kuri vakcinēties nevēlas. Tomēr tas ir tikai viens no "ēnu faktoriem" un ar vakcināciju saistītajiem riskiem – korupciju, klajiem kriminālnoziegumiem un sabotāžu. LSM.lv apkopoja tikai dažus no tiem.
Medicīnas zinātnē pastāv pamatota versija, ka dažas vakcīnas, kuras tiek potētas bērniem, pēc gadiem izraisa vēzi, paziņojis dīdžejs un dziedātājs Horens Stalbe. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka šim izteikumam nepiekrīt ne Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūtā, ne Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Pasaules Veselības organizācijā. Tomēr šāds viedoklis nav radies tukšā vietā.
Pēc Covid-19 pārslimošanas praktiski nav iespējams saslimt atkārtoti, tāpēc var mierīgi iet bez maskas uz teātri vai sporta zāli. Bet tam, kurš nekad nav smēķējis, dzer vitamīnus un ievēro veselīgu dzīvesveidu, pēc inficēšanās ar Covid-19 draudētu ne vairāk kā klepus. "Melu detektors" pārbaudīja šīs un citas Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa (bet vēl ne tik sen – priekšsēdētāja), idejas.
Valdība nolēmusi, ka skolās pastāvīgi jāvalkā sejas maskas, taču, radot iespaidu par rūpēm par bērniem, tiks nodarīts kaitējums viņu veselībai, paziņojis Daugavpils mērs Igors Prelatovs ("Mūsu partija"). Šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt Bērnu klīniskās slimnīcas speciālisti. Valsts otrās lielākās pilsētas mērs, LSM.lv paskaidrojot savus izteikumus par masku kaitīgumu bērniem, sniedza vēl vairākus nopietnus iemeslus pārbaudei ar "Melu detektoru".
Pēdējos desmit gados Rīgā nosiltinātas tikai 180–190 mājas, turklāt nevienai no tām apsaimniekotājs nav pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), paziņoja galvaspilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Bankas ne īpaši vēlas kreditēt RNP ēku siltināšanu, viņš piebilda. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, to māju skaits Rīgā, kuras nosiltinātas pēc eirofondu programmām pēdējos desmit gados, ir vēl mazāks – tikai 63. No tām RNP ir apsaimniekotājs deviņām. Atrast apstiprinājumu tam, ka bankas negrib kreditēt tieši RNP projektus, neizdevās.
"Ha, "Aranet4" nokļuvis arī CNN ekrānā," tviterī rakstīja Normunds Bergs, pēc pasaules mērogiem mazītiņa uzņēmuma "SAF Tehnika" vadītājs. Vienu no tā ražojumiem Covid-19 dēļ, pēc viņa vārdiem, "pērk kā traki", lai izmantotu skolās. Pasaulē. Bet ne mājās, Latvijā.
Latvijas dati par nāves gadījumiem sociālajos tīklos rada sazvērestības teorijas. Piemēram, oficiālais nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis Covid-19, aprīlī bija deviņi cilvēki, maijā – trīs, bet augustā – viens. Savukārt, ja summē ar Covid-19 mirušo skaitu, par kuru ik dienu ziņo tās pašas valsts struktūras, iznāk citi rezultāti: 15 - aprīlī, deviņi - maijā un divi - augustā. Turklāt to nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis gripa un pneimonija, ir vairākas reizes lielāks: attiecīgi 33, 34 un 31.
Latvijas valdība nav pieņēmusi lēmumu par vērtīgākā un pelnošākā valsts uzņēmuma "Latvenergo" akciju kotēšanu biržā. Bet iedomāsimies, ka tas ir noticis. Investori – tostarp tūkstoši vienkāršo cilvēku un, iespējams, personīgi jūs – iegādājušies ceturtdaļu kompānijas akciju (cerībā uz labām dividendēm!). Bet pēc kotēšanas biržā sākuma akcijas cena strauji krīt. Jūs redzat, ka jūsu "drošā uzņēmuma" akciju pakete, kurā esat ieguldījis savus sūri, grūti nopelnītos 5000 eiro, tagad maksā 4089 eiro. To pēdējā mēneša laikā piedzīvojuši "Latvenergo" Lietuvas konkurenta "Ignitis Group" akcionāri, tostarp arī Latvijā.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paziņojis, ka Latvijas valdība nolēmusi ieguldīt "airBaltic" vairāk nekā 380 miljonus eiro un šī nauda galvenokārt tiks iztērēta, lai iegādātos lidmašīnas "Airbus", bet tas nozīmē sildīt ekonomiku Hamburgā, kur tās tiek ražotas, nevis Latvijā. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, politiķis ir kļūdījies gan attiecībā uz ieguldījumu summu, gan lidmašīnu ražošanas vietu. Tomēr ar citiem apgalvojumiem viss nav tik viennozīmīgi.
"Manā gadījumā tas ir vaļasprieks, man garāžā ir metināšanas aparāts. Tas ir veids, kā atslēgties no ikdienas rutīnas," stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Pirms diviem gadiem viņš iestājās gāzmetināšanas kursos, kas tiek finansēti par valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem. Šoruden atkal devies mācīties, lai apgūtu citu metināšanas tehnoloģiju. Viņš teic, ka ekonomikai no "kursiem vaļaspriekam" var būt labums, pat ja aiziet no darba Latvijas Bankā Rutkaste pagaidām nedomā.
Izskatās, ka koronavīrusa otrais uzliesmojums vai, precīzāk sakot, tā ekonomiskās sekas izraisa otro izpārdošanas vilni pasaules akciju tirgos. Bet tas ietekmē arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem drīz jādodas pensijā. Kas pašlaik notiek ar otrā līmeņa pensiju uzkrājumiem, cik Latvijas iedzīvotāju zaudējuši daļu nevis virtuālas, bet pilnīgi reālas pensiju naudas šā gada martā un kas mainījies spēles noteikumos – par to LSM.lv apskatā.
Militārās parādes ir padomju, nevis pirmskara Latvijas tradīcija, paziņojis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, komentējot to, ka Covid-19 epidēmijas dēļ šogad atceltas 11. un 18. novembra militārās parādes. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, neatkarīgajā Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem parādes – lielas un mazas – tika rīkotas regulāri.
Pēc tam, kad piektdien, 9. oktobrī, valdība atcēla 10. un 11. oktobrī paredzētos Rīgas maratona pasākumus (kuri notika virtuālā režīmā), premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka tas bijis nevis politisks lēmums, bet gan ticis sekots epidemiologu rekomendācijām. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka epidemiologi tajā dienā nav bijuši noskaņoti tik kategoriski.
Atlaides (dažkārt lielas), kādas reklāmās piedāvā autodīleri, kuri pārdod gan jaunas, gan mazlietotas mašīnas, ir rezultāts vairāku faktoru, tostarp Covid-19, sakritībai. Bet tirgotāji izjūt arī vīrusa pozitīvo ietekmi – personīgais automobilis daudziem kļuvis par līdzekli, kā neinficēties sabiedriskajā transportā. Kopumā nevar teikt, ka sākusies personīgo automašīnu un korporatīvo autoparku izpārdošana, drīzāk runa ir par atsevišķām problemātiskām nozarēm, uzskata autodīleru organizācijas "Auto asociācija" prezidents Andris Kulbergs.
Sintezēt indīgo kaujas vielu “Novičok”, ar kuru tika saindēts Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, ir ķīmiski vienkāršs uzdevums. Tomēr tam vajadzīga speciāla laboratorija, bet Latvijā tādas nav bijis Padomju Savienības laikā un nav arī tagad, intervijā Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes loceklis, akadēmiķis Ivars Kalviņš, komentējot nesenos Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus par “Latvijas pēdām” Navaļnija saindēšanā.
Makaronu izstrādājumu ražotājs “Dobeles dzirnavnieks” kopā ar uzņēmumiem no vēl trīs valstīm apsūdzēts cenu dempingā Dienvidāfrikas tirgos. Sūdzību iesnieguši turienes konkurenti. Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) Tirdzniecības komisija vēsta, ka “atbilstoši pirmajam izvērtējumam ir pierādījumi par dempingu” un ka vietējā makaronu rūpniecība tā dēļ zaudē peļņu un darbiniekus. “Dobeles dzirnavniekam” dots laiks līdz 27. oktobrim attaisnojošu argumentu iesniegšanai. Savukārt “Dobeles dzirnavnieks” apsūdzības dempingā noraida.
"Ražošanas aprīkojums bija superbēdīgā stāvoklī. Man pat nav skaidrs, kā viņi tur īsti strādāja," par bankrotējušo akciju sabiedrību "Dzintars" LSM.lv teica "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners. "Dzintara" aktīvus nesen iegādājās Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Jaunais īpašnieks, kurš līdz šim ar kosmētiku nav bijis saistīts, savus plānus pagaidām detalizēti nekomentē.
Latvijas jaunā paaudze jau praktiski vairs nepērk sērijveida dzīvokļus, paziņojis Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads intervijā aģentūrai LETA, kas publicēta daudzos interneta portālos. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka šis apgalvojums acīmredzami neatbilst patiesībai. Pats Buks-Vaivads atzina, ka neveiksmīgi izteicies – viņš domājis tos gados jaunos cilvēkus, kuri labi pelna.
Mikita Mikado ir pazīstams Baltkrievijas informācijas tehnoloģiju (IT) jomas biznesmenis, jaunuzņēmuma "PandaDoc" dibinātājs, viņš apsver Latviju kā vienu no variantiem, uz kurieni no Minskas pārcelt darbiniekus un biznesu. Nodokļu nosacījumi jaunuzņēmumiem te nav sliktāki kā Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, sacīja Mikita Mikado sarunā ar Rus.lsm.lv.
“Baltkrievi ir ļoti mierīgi un miermīlīgi cilvēki, viņiem ir augsts sāpju slieksnis, tomēr Lukašenko to ir pārkāpis,” LSM.lv saka ar partneriem Baltkrievijā strādājošais Latvijas uzņēmējs Aleksandrs, kurš vēlējās palikt anonīms (LSM.lv redakcijai ir zināms viņa pilns vārds). Viņš ir Latvijas pilsonis, bet kopš 90. gadu vidus dzīvo un strādā abās valstīs.