Valdis Jurgelāns savulaik bijis Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēks un vadījis Latviešu virsnieku apvienību. Taču tagad viņa ikdiena paiet Ukrainā, Poltavā, kur uzreiz pēc kara sākuma pieteicies ukraiņu aizsardzības spēkos. Pašlaik Latvijas armijas rezerves pulkvežleitnants ir nelielā atvaļinājumā no kara un ar Latvijas Televīzijas raidījuma "1:1" skatītājiem dalījās kara laikā pieredzētajā.
Autora ziņas
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Ogres pašvaldības vadītājs, viņa partijas biedrs Egils Helmanis nekad neatklās patiesos iemeslus, kādēļ viņš ir kļūdījies un nolēmis tikties ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto miljardieri Pjotru Avenu.
Mammu, vai mēs būtu bijuši sarakstā? Tā man pirms gada vaicāja nu jau astoņus gadus vecais dēls, noskatoties "Panorāmā" kārtējo sižetu par deportāciju atceri. Pirms tam ir bijuši arī tie pavisam tiešie "Bet kāpēc viņi tā darīja?" jautājumi, uz kuriem man ir bijis grūti atbildēt, neļaujot tam kamolam kaklā izslīdēt. Pastāv viedoklis, ka Latvijas kalendāra ir daudz sēru dienu. Ko nu mēs visu laiku dzīvosim kā tādi "cibiņi", turpinot šo visu stāstīt arī saviem bērniem? Man vienmēr intuitīvi licies, ka bērniem vēsture jāstāsta pirmkārt jau tāpēc, ka tas taču ir interesanti un tā veido māju, kurā mēs dzīvojam. Droši vien eksakto zinātņu pētnieki man nepiekritīs un varēs pierādīt, ka arī augstāko matemātiku var padarīt personīgu, taču vēsture nešaubīgi tāda ir. Un tieši izmantojot personīgo, tik konkrēto sev apkārt – ģimenes, māju vai ainavas vēsturi – par deportācijām ar bērniem mudina runāt arī manis sastaptie stāstnieki.
"Es gribu, lai cilvēki zina manu stāstu nevis tāpēc, ka esmu iedvesma, bet tāpēc, ka mēs visi ejam cauri kāpumiem un kritumiem," tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atgādināja Niks Vujačičs – cilvēks, kurš piedzimis bez rokām un kājām, taču ar savu pieredzi spējis iedvesmot daudzus.
Vai Daugavpils ir iespēju vai nespēju pilsēta? To savā filmā ar tieši tādu nosaukumu "Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?" centās atrisināt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā uzaugusī Vladislava Romanova, un saruna par šiem jautājumiem turpinājās arī LTV raidījumā "1:1".
Futbols pēdējo 20 gadu laikā ir audzis no strādnieku šķiras sporta, kur kaimiņu komandas izgāja laukumā, lai sacenstos viena pret otru, līdz globālai industrijai, kur apgrozās milzīgi naudas līdzekļi, Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" atzina bijušais valstsvienības futbolists un kādreizējais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņaprāt, Katara, kur svētdien noslēdzas Pasaules kauss futbolā, ir izvēlējusies sportu kā vienu no maigās varas rīkiem.
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze "bija viens no tiem… bija tāds Krievijas vicepremjers, kas jau pēc sankcijām [..] sēdēja ar viņu pie pusdienu galda. Neviens nezina, ko viņi tur runāja," tā publicists un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns LTV raidījumā "Viens pret vienu" komentēja jautājumu par to, vai šobrīd Latvijas politikā var fiksēt promaskavisku spēku darbību. Taču patiesībā ar Krievijas tā laika vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču 2016. gadā tikās ZZS ministri Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Dana Reizniece-Ozola.
Vērtējot ieilgušas un pagaidām nesekmīgas sarunas par nākamās valdības veidošanu pēc 14. Saeimas vēlēšanām, publicists un Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda, ka, viņaprāt, pašlaik notiekošai ir "acīmredzama šantāža pret valdības vadītāju" un ir redzami vien mēģinājumi izsist vairāk amatu.
"Tas viss uzbrukums notika tādā kā deviņdesmito stilā. Viņi ir bandīti, bet uzplečos, ar apliecībām," tā kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš raidījumā "Viens pret vienu" raksturoja pieredzi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām saistībā ar lietu par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no viņa.
"Dažreiz tieši liberāliem spēkiem ir problēmas ar humora izjūtu. Varbūt tie konservatīvie ir vairāk pieraduši, ka par viņiem smejas un joko," tā LTV raidījumā ''Viens pret vienu'' atzina karikatūrists Gatis Šļūka. Viņa vizuālo komentāru uz Putina Krievijas agresiju šogad žūrija ierindojusi starp labākajiem pasaulē.
Daudziem par pārsteigumu vairāku iepriekšējo parlamenta vēlēšanu uzvarētāja – partija “Saskaņa” nepārvarēja 5% barjeru un nebūs pārstāvēta nākamajā 14. Saeimā. “Saskaņietis” Andrejs Klementjevs, kurš ir bijis Saeimas deputāts kopš 7. Saeimas, LTV raidījumā “1:1” atzina, ka to visvairāk ietekmēja partijas pozīcija, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā. Taču “Saskaņa” to pateiktu, arī zinot, ka zaudēs vēlēšanās, apgalvoja politiķis.
Savā nozarē – apdruka e-komercijai – "Printful" ir lielākais uzņēmums pasaulē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atzina tā dibinātājs Dāvis Siksnāns. Uzņēmums arī kļuvis par pirmo Latvijas "vienradzi", – šī mītiskā dzīvnieka vārdā parasti dēvē vismaz miljardu vērtus uzņēmumus.
Partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) līderis Uldis Pīlēns nevarot iedomāties situāciju, ka "Jaunā Vienotība" (JV), kas ir šo Saeimas vēlēšanu absolūtais uzvarētājs, atteiktos no iespējas un atbildības vadīt nākamo valdību. Taču pats sevi aktīvā valdības darbā viņš neredz. To politiķis apliecināja arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
Latvijā nav attīstījies tāds Eiropai raksturīgs politiskais spektrs, kur ir pārstāvētas partijas ar spēcīgām ideoloģijām, bet sabiedrībā ir ļoti daudz sadrumstalotību, ne tikai etnisko, Latvijas Televīzijas raidījumā ''Viens pret vienu'' uzsvēra partijas "Progresīvie" premjera amata kandidāts un nu jau arī jaunievēlētās Saeimas deputāts Kaspars Briškens.
Šobrīd Latvijā ir iespējama tādu spēku kombinācija, kas, iegūstot pietiekamu atbalstu 14. Saeimas vēlēšanās, varētu šeit realizēt prokremliskas intereses, Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 atzina bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, mudinot pilsoņus piedalīties vēlēšanās, jo “demokrātijā mums ir tā iespēja nākt ar savu smilšu graudu, [..] tajā kopībā, kas kļūst par valsti.”
Valdība, reaģējot uz aizvien augošajām energoresursu izmaksām, meklē dažādus risinājumus, lai vismaz daļēji atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Taču Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga raidījumā "Viens pret vienu" aicināja meklēt tādus risinājumus, kas mudinātu cilvēkus aizvien vairāk vērtēt pašu enerģijas patēriņu un būt ieinteresētiem tā samazināšanā.