"Es, protams, esmu klāt šiem procesiem, kamēr procesi iet to savu gaitu, man jau nav obligāti jābūt deputātam. Ne visi ministri, kas ir bijuši, ir partijas aktīvi deputāti. Politika ir daudz kas plašāks, nevis tikai koncentrēšanas uz 100 deputātiem, kas ir tikai likumdevēja funkcija. Mans spēks un pieredze ir daudz tuvāka izpildstruktūrām, sarežģītu procesu organizēšanas struktūrai." Ja visi topošās koalīcijas partneri piekritīs AS piedāvājumam par krīzes vadības sistēmas jeb kara istabas izveidi, Pīlēns labprāt iesaistīšoties tās iedzīvināšanā.
Lai gan Uldis Pīlēns bija AS premjera amata kandidāts, savā grāmatā "Uzņēmēja kods" viņš ir skeptisks par šādu iespējamo dzīves pavērsienu.
"Katram ir savas labās un savas sliktās puses. Katram ir sava likteņa norādīta vieta šajā dzīvē. Mana vājā vieta ir diplomātijas trūkums, kas ir absolūti nepieciešams pilsētas galvam, ministram, Ministru prezidentam un tamlīdzīgi. Es arī neesmu cilvēks, kas pieprot šo ļoti svarīgo politikas publicitātes mākslu. Mana vieta, mans dzīves uzdevums ir citur," Pīlēns raksta grāmatā.
Lūgts šo paša iepriekš pausto atziņu komentēt, Pīlēns piekrīt, ka tas aizvien ir viņa raksturojums. "Diplomātija nav mana stiprā puse. Varbūt es šad tad esmu par asu, bet drēbi es zinu."
Jāatgādina, ka JV šonedēļ nāca klajā ar ierosmi veidot jaunu ministriju, kuras rūpju lokā būtu klimata un enerģētikas jautājumi. Lūgts komentēt šādu ieceri, politiķis bija skeptisks. "Šobrīd, kad mēs esam viena no visbirokrātiskākajām valstīm? Ar to es domāju, ka ražojošā daļa jeb tie, kas ražo kopproduktu, pret pārvaldošo daļu ir visneveselīgākajā proporcijā. Palielināt šo birokrātijas aparātu? Manuprāt, tas nebūtu pareizais ceļš." Pīlēns arī atgādināja, ka partiju apvienība vēlēšanās startēja ar krīzes vadības piedāvājumu, tāpēc jauna ministrija nebūtu pareizais ceļš.
"Tā ir tā sauktā kara istaba. Tad, kad notiek kaujas operācijas vienlaicīgi, kad lēmumi ir jāpieņem nekavējoši, tad ir jāiesaista visi spēki neatkarīgi no uzpleču lielumiem (..).
Tas veido šo krīzes vadības centru," tā Pīlēns raidījumā ieskicēja krīzes vadības centra darbību.
Viņš atgādināja, ka šādi centri ir gan katastrofu pārvaldībā, gan militārajā jomā, un analoģiski vajadzētu skatīties arī uz šī brīža krīzes pārvarēšanu.
Varētu gadīties, ka šādā kara istabā būtu teju tie paši cilvēki, kas līdz šim sadarbības sanāksmē vai koalīcijas padomē. Tomēr politiķis iebilda šādam skatījumam, akcentējot, ka krīzes vadībā tiktu iesaistīti arī citu jomu profesionāļi.
"Protams, ka kara istabā ir jābūt arī vadītājam. Mūsu izpratnē, tas ir Ministru prezidents, kurš uzņemas kara istabas vadību un šī instrumenta iedzīvināšanu reālā rīcībā, bet tur ir profesionāļi, tur varētu būt arī politiķu pārstāvji, tur ir horizontāli labākie speciālisti no visām nozarēm, kas ir pieejami valdības sistēmā."
KONTEKSTS:
Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi "Jaunā Vienotība", iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu JV, Nacionālā apvienība un AS. JV iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim Nacionālās apvienības un AS attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.
14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055
Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06
