"Kā puiši bija gatavi karot līdz galam par Mariupoli, tā mēs esam gatavi aizstāvēt visu Ukrainu," viņš uzsvēra.
Maijā Ukrainas karavīri pēc nedēļām ilgām cīņām un aplenkuma "Azovstaļ" tērauda rūpnīcā Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē saņēma pavēli padoties, Krievijas gūstā nonāca vairāk nekā 2000 cilvēku, kurus pakāpeniski Ukraina apmaina pret sagūstītajiem Krievijas karavīriem un citām personām.
Judins pieredzēja aplenkumu "Azovtaļ" rūpnīcā, bija gūstā, šobrīd viņš iziet rehabilitācijas kursu Lietuvā, taču ir gatavs atgriezties Ukrainā, lai turpinātu cīnīties par savu zemi.
Viņaprāt, 24. februārī varētu sākties Krievijas uzbrukuma otrais vilnis: "Tā jau vairs nebūs speciālā militārā operācija, tas jau būs karš, kaut gan mums karš sākās jau 2014. gadā".
Judins kā brīvprātīgais aizgājis karot pēc Maidana. "Tādēļ, ka tika uzbrukts manai valstij. Uzskatīju, ka tas nav pareizi. Es esmu vīrietis un esmu spējīgs aizstāvēt savu valsti, savu ģimeni, savu māju. Man mana valsts ir mana māja," uzsvēra ukraiņu karavīrs.
Viņš karojis, aizstāvot Mariupoli, kur piecas reizes "nāve viņu apķēra ļoti cieši."
"Patiesībā es gribētu, lai Latvija, Lietuva un Igaunija saredzētu mūsu kļūdas; kļūdas, ko pieļāva mūsu valsts pirms kara vai pēdējos astoņos gados, negatavojoties reālam karam. Novēlu saredzēt šīs mūsu kļūdas un nepieļaut šīs kļūdas. Mūsu vietā izdarīt kļūdu analīzi un kļūdu labojumu. Ja Latvijas iedzīvotāji zinās Latvijas pagātni, zinās savus varoņus, zinās, kam līdzināties, tad varēs aizstāvēt savu valsti, kas ir ļoti svarīgi," sacīja Sergijs Judins.
Viņš uzsvēra, ka līdz 2014. gadam ukraiņi nav īpaši zinājuši savu vēsturi, turpinot dzīvot padomju melos un mītos par tādiem varoņiem, no kuriem puse nemaz nepastāvēja.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Mariupole smagi cieta Krievijas spēku uzbrukumā; apšaudēs tika izpostīti līdz pat 90% māju. Pirms kara Mariupole bija plaukstoša pilsēta ar ap 430 000 iedzīvotāju, bet tagad izpostītā pilsēta nonākusi Krievijas okupantu kontrolē. Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
