Reportāža: Čīlē atklāts pasaulē lielākais teleskopu komplekss - ALMA

Modernākais teleskopu komplekss, ko trešdien atklāja Čīlē, jau sagādājis pārsteigumus, atklājot ko jaunu par galaktiku vecumu. Analizējot tālus un aukstus Visuma reģionus, ir izdevies saskatīt galaktiku, kas veidojusies krietni agrāk, nekā uzskatīts līdz šim.

Gadsimtiem ilgi ļaudis ir filozofējuši par pasaules dvēseli, un liekas, ka vismaz astronomijā, anima mundi, ir atradusi vietu Čīlē, Atakamas tuksnesī. ALMA ir saīsinājums lielākajam teleskopu kompleksam uz Zemes - Atakamas lielajam milimetru režģim, taču šis nosaukums nav nejaušs – spāņu valodā tas nozīmē - dvēsele – un tas simbolizē šī teleskopa misiju. Meklēt mūsu visu kopīgo izcelsmi un, kā uzsver ALMA’s direktors Tijs de Grauss, kārtējo reizi atgādināt, ka mēs visi esam ļoti saistīti: „Teleskops būs lielisks instruments, lai pētītu Visumu, kas ir ļoti cieši saistīts ar mūsu visu kopīgo dvēseli - jo kā nekā esam taču radušies no zvaigžņu putekļiem.”

Arī pati ALMA darbojas ļoti vienoti – 5 kilometru augstumā esošajā Čahnantura plakankalnē izvietotās antenas, pateicoties īpašai tehnoloģijai, visas darbojas kā viena. Vējainajā plakankalnē antenas, gluži kā sekojot neredzama diriģenta zizlim, laiku pa laikam pagriežas, lai vērstu skatu citā virzienā.

Antenas ir izvietotas 16 kilometru rādiusā un, pateicoties savai saskaņotajai darbībai, rada efektu, it kā darbotos viens liels teleskops. Kopumā Čahnantura plakankalnē darbosies 66 antenas, taču šobrīd tajā ir novietotas 57. Atlikušās 9 šobrīd atrodas 21 km attālumā no plakankalnes un pēc ierašanās no Eiropas, Āzijas un Amerikas tiek rūpīgi pārbaudītas un liktas kopā. Pavisam drīz ar īpašajiem transportieriem tās tiks nogādātas pie pārējām. Tijs de Grauss skaidro, ka, pateicoties submilimetru interferometrijas tehnoloģijai, teleskops pilnvērtīgi var darboties arī tad, ja visas antenas vēl nav saslēgtas kopīgajā tīklā.

Novērojumus šis submilimetru režģis var veikt ar jau dažām iekārtām. Un 57 tika izvēlētas kā piemērots skaitlis, lai svinīgi atklātu teleskopu.

ALMA nenovēro redzamo gaismu – tā ielūkojas tajā gaisams daļā, kas acīm paliek neuztverta, un viss, kas mums ir tumši mākoņi, ALMA skatienam ir krāšņas ainas. Jaunākais ALMA veiksmes stāsts ir kādas ļoti tālas galaktikas izgaismošana. Teleskops ir ļāvis ieraudzīt galaktiku, kas veidojusies pirms 12 miljardiem gadu, laikā, kad pats Visums bija sasniedzis tikai divu miljardu gadu vecumu. Un šis atklājums agrīno galaktiku dzimšanas laiku ir pabīdījis vienu miljardu gadu senākā pagātnē, nekā domāts līdz šim.

Pārsteidzoši atklājumi ir un būs ALMA ikdiena. Pirmos novērojumus teleskops sāka veikt jau 2011. gadā ar 16 antenām. Šobrīd ar 57 pārskatīts galaktiku rašanās laiks, un varam tikai minēt, ko uzzināsim brīdī, kad saskaņoti savas galvas pret debesīm vērsīs 66 antenas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti