Panorāma

LB brīdina par ekonomikas reformu nepieciešamību

Panorāma

Vai Grieķijai tuvojas “spēles beigas”?

Parīzē pasniedz Eiropas Izgudrotāju balvas

Ivars Kalviņš paliek ārpus uzvarētāju loka Eiropas Izgudrotāju balvā

Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.

"Kur mēs būtu bez izgudrošanas kāres?" ar šādu saukli visu finālistu valodās Parīzes Biržas vēsturiskajā ēkā sākās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija, klātesot 400 viesiem. Ar simbolisko buras statuju mājup no Parīzes dodas Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Francijas, Japānas, Ķīnas un Austrālijas izgudrotāji, kurus žūrija izvēlējās piecās nominācijās.

Kategorijā par mūža ieguldījumu, kurā finālistu vidū bija izvirzīts arī Latvijas ķīmiķis, mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš, laurus plūca šveicietis Andreass Mancs (Andreas Manz).

Viņš izgudrojis ierīci, kas ļauj laboratoriju ietipināt dažus milimetrus lielā mikročipā - lai veiktu asinsanalīzes un pat lai noteiktu piesārņojuma avotus ūdenī. Šis 58 gadus vecā ķīmiķa un nanozinātnieka sasniegums ļauj veikt analīzes ne tikai ātri un precīzi, bet arī ir lielisks līdzeklis, lai veiktu diagnostiku attālos un mazattīstītos reģionos, kur cilvēkiem nav pieejamas laboratorijas asinsanalīžu veikšanai.

Paredzams, ka ar šo ierīci varēs diagnosticēt tādas slimības kā HIV, malārija, tropu drudzis, kā arī dažādas ģenētiskas saslimšanas un atsevišķus ļaundabīgo audzēju veidus. Zīmīgi, ka Manca izstrādātajai sistēmai dizainu ir izveidojis pagājušā gada Eiropas Izgudrotāju balvas laureāts Kristofers Tumazu (Christofer Toumazou). Mancs ir ierindots pagājušās desmitgades 50 ietekmīgāko ķīmiķu sarakstā.

Bet neraugoties uz to, ka Ivars Kalviņš nesaņēma godalgoto pirmo vietu šajā nominācijā, viņa devumu jaunu zāļu radīšanā īpaši izceļ Eiropas Patentu biroja prezidents Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Viņš norādīja, ka šis ir pierādījums, ka maza valsts var būt veiksmīga patentu izstrādē un radīt ne tikai lielisku produktu, bet arī darba vietas. Batistelli īpaši uzsvēra arī Kalviņa ilgus gadus vadītā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) nopelnus pasaules mērogā.

Kalviņš pēc balvu pasniegšanas ceremonijas Latvijas Radio sacīja, ka ir gods būt nominantam. Tiesa, viņš nedomā, ka Latvijā līdz ar šo pagodinājumu zinātnes loma būtiski mainīsies. „Kā vienmēr gribētos zeltu un augstāko pjedestālu, bet, ja paliek uz otrā vai trešā pakāpiena arī tas ir gods,” saka Kalviņš. Viņš uzsver, ka žūrija ir izšķīrusies starp izgudrojumiem, kas sniedz naudu un kas glābj dzīvību. Šoreiz žūrija priekšroku devusi izgudrojumiem, kas sniedz naudu. Turklāt visa uzmanība vērsta uz vienu produktu, taču Kalviņš bija nominants kategorijā „Dzīves devums”.

Viņš gan uzsver, ka šī balva varētu sabiedrībai dot labākas priekšzināšanas par to, ka zinātnieki strādā nevis naudas, bet gan tādēļ, ka vēlas sabiedrībai dot to, kas tai pietrūkst. „Būt starp 15 labākajiem pasaulē – tas kaut ko nozīmē,” saka Kalviņš. Tiesa, Kalviņš ir skeptisks par to, ka politiķi līdz ar šo balvu varētu mainīt attieksmi pret zinātni.

Ivars Kalviņš pēc Eiropas Izgudrotāju balvas ceremonijas

    Kategorijā „Industrija” par labākiem atzīti Francs Amtmans (Franz Amtmann) no Austrijas un Filips Mogars (Philippe Maugars) no Francijas -  viņi kopā ar dāņu uzņēmumu "NXP Semiconductors" izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj droši un ātri pārnest datus no dažādām mobilām ierīcēm.

    Pateicoties viņu izgudrojumam, mūsu ikdienā arvien vairāk viedtelefoni pildīs virtuālo maku funkcijas un būs iesaistīti tā saucamo „viedo māju” tīklā, kas ļaus sazināties ar dažādam ierīcēm un ļaut tām autonomi pildīt vairākas mūsu ikdienā ierastas darbības.

    Kategorijā „Mazie un vidējie uzņēmumi” uzvarējusi nīderlandiete Laura van ‘t Veera (Laura van ‘t Veer). Viņas nopelns ir testa izstrāde, kas ar ģenētisko analīžu palīdzību ļauj noteikt, vai sievietēm pēc krūts vēža operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija. Izrādās, jau 40 000 sieviešu, kuram konstatēts krūts vēzis agrīnā stadijā, šī tehnoloģija palīdzējusi izvairīties no terapijas, kas tām patiesībā nemaz nav vajadzīga.

    Tas nozīmē, ka turpmāk ķīmijterapiju nebūs nepieciešams veikt apmēram 20–30 % ar krūts vēzi slimojošu sieviešu.

    Nominācijā „Pētniecība” uzvaras laurus plūcis poļu izcelsmes zinātnieks no Francijas Ludvigs Leibers (Ludwik Leibler). Viņš ir piedāvājis revolucionāru risinājumu plastmasas ražošanā. Turpmāk plastmasa varētu tikt ražota tā, lai tā pati spētu noārdīties un tikt pilnībā pārstrādāta. Tā vizuāli atgādinās stiklu, bet karstumā var tikt pārveidota līdz nepazīšanai. Paredzams, ka šāda tehnoloģija tālāk tiks izmantota lidmašīnu un automašīnu ražošanā, arī elektronikā un sporta industrijā.

    Ārpus Eiropas valstu konkurencē par labāko žūrija atzinusi Japānas zinātnieku komandu – Sumio Iijima, Akira Koshio un Masako Yudasaka ir radījuši revolūciju materiālzinātnēs. Viņu izgudrotās oglekļa nanocaurulītes  padara datorus ātrākus, automašīnu un lidaparātu detaļas stabilākas un saules paneļus daudz efektīvākus.  Un tas nav viss – japāņu izgudrotāji gājuši soli tālāk un paredz šo materiālu izmantot arī biomedicīnā vēža ārstēšanā.

    Un visbeidzot par šīs balvas populārākajiem finālistiem pasaulē atzīti Ians Frazers no Austrālijas un Jian Zhou no Ķīnas.

    Viņi interneta balsojumā ieguvuši vislielāko balsu skaitu.

    Abu zinātnieku sasniegums ir vakcīnas izstrāde pret cilvēka papilomas vīrusu, kas tūkstošiem sieviešu visā pasaulē ļauj izvairīties no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi. Šī balva ir simbolisks stāsts par draudzību, kas pārvar ne tikai valstu, bet arī laika robežas – pirms vairākiem gadiem Jian Zhou negaidīti šķīrās no šīs dzīves, bet Ians Frazers nebeidz izcelt arī kolēģa nopelnus šajā sasniegumā un šodien īpaši piemin viņa devumu šīs vakcīnas radīšanā.

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti