Sandra Kropa: Banānu biogrāfija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējis tāds jaunvārds kā glokalizācija. Un izrādās, piemēri tam, kā, darbojoties lokāli, ietekmēt globālus procesus, nav tālu jāmeklē. Viens no tuvākajiem atrodams mūsu iepirkumu groziņos. Tie ir kā ziņotāji par to, cik tad īsti mums rūp tas, ko ēdam, un tas, kādu ceļu produkts mērojis, lai nonāktu mūsu  veikalos. 

Protams, ir lieliski izvēlēties vietējo ražotāju pārtiku, tā samazinot t.s. “pārtikas ķēdes”  garumu – jo tuvāk mājām iegūts produkts, jo tas videi un veselībai draudzīgāks (tā transportēšanai nav tērēti papildu resursi un produkts nav apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām, kas novērš tā bojāšanos); bet ko darīt ar tiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem, kas neaug māju tuvumā? Izrādās, pievēršot uzmanību dažiem šķietamiem sīkumiem, iespējams izdarīt izvēli, kas nekaitē nedz dabai, nedz planētas iedzīvotajiem.  Un viens no šādiem produktiem ir banāni.

Lai kādus banānus mēs arī nemeklētu veikalu plauktos, tie visi līdz mums būs atceļojuši no tālienes – banānu izplatības areāls ir salīdzinoši šaura josla ap ekvatoru.

Galvenokārt banāni Eiropā nonāk no  Centrālās un Dienvidamerikas.  Lielākās banānu eksportētājvalstis jau vēsturiski ir Ekvadora, Kostarika, Nikaragva, Hondurasa un Gvatemala. Taču - vai mēs zinām, kas ar banāniem notiek to augšanas plantācijās? Ja lietas spētu runāt, tad emocionāli piesātināta pavisam noteikti būtu banānu biogrāfija.

Skatoties uz banāniem veikalu plauktos, mēs droši vien domājam tikai par to cenu un svaiguma pakāpi. Bet vai zināt, ka tajos lasāmi arī stāsti par bērnu darbaspēku, nepietiekošu samaksu par darbu,  veselībai kaitīgiem pesticīdiem, visbeidzot, arī par zemju noplicināšanu un lietusmežu izciršanu?

Un mēs katrs, izvēloties, kurus banānus ēst, atbalstām vai gluži pretēji, mazinām šo darbību izplatību pasaulē. Jā, esot Rīgā, Cēsīs, Valmierā vai Daugavpilī, mēs esam saistīti ar to, kas (un galvenais - kā!)  notiek Ekvadorā, Gvatemalā vai Hondurasā.

Banānu audzēšanai ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Vispirms jau banānu plantācijas tiek ierīkotas vietās, kur vēl nesen zēla un plauka neskaitāmām  augu un dzīvnieku sugām bagātie tropiskie lietusmeži. Šīs planētai un mums visiem tik svarīgās vietas tiek izcirstas neiedomājamā ātrumā un apmērā, lai tās auglīgajā augsnē varētu audzēt pasaulē tik pieprasītos augļus. Taču augsnes auglība gadu no gada samazinās, ja tajā tiek ilgstoši audzēta viena un tā pati lauksaimniecības kultūra.  Tā kā pieprasījums pēc banāniem pasaulē ir liels, tad ražošanas apmēriem arī jābūt atbilstošiem. Turklāt, lai neriskētu, ka plantācijās iezogas kāda slimība vai savairojas augu kaitēkļi, banānu audzēšanā netiek taupīti arī dažādi pesticīdi. Aprēķināts, ka to  daudzums  uz hektāru sasniedz 44 kilogramus!

Bet ar augsnes noplicināšanu un kaitīgo vielu ievadīšanu gruntsūdeņos vai upēs vēl nekas nav beidzies. Ir zināmi vairāki gadījumi, kad plantācijās strādājošajiem pēc saskarsmes ar kaitīgajām vielām radušās veselības problēmas, par kurām darba devēji īpaši nav satraukušies – piešķīruši vien dienu vai divas brīvas dienas un tad atkal gaidījuši strādniekus ierodamies darbā. Turklāt bieži vien banānu plantācijās strādā bērni, nemaz nesasnieguši astoņu gadu vecumu. Neapzinīgi izvēloties pārtiku, mēs ļoti tiešā mērā atbalstām to, ka Centrālamerikā bērni nevis iet uz skolu, bet gan pavada savu laiku, strādājot plantācijās, turklāt saņemot par to ļoti zemu atalgojumu.  Katrā valstī samaksa, protams, atšķiras: kamēr Ekvadorā par dienu  strādājošais saņem 2-4 ASV dolārus, Panamā samaksa par banānu audzēšanu un novākšanu  ir 6 dolāri dienā. Turklāt itin bieži sievietes par padarīto darbu saņem krietni mazāk nekā vīrieši par identiska darba veikšanu.

Ko darīt? Vai sociāli atbildīgi un videi draudzīgi būtu neēst banānus, jo tie neaug Latvijā? Nē, videi draudzīga rīcība nenozīmē galējības un pilnīgu atteikšanos no savām vajadzībām – tā drīzāk ir kompromisu meklēšana, kas ļauj apvienot sev tīkamos ēšanas paradumus ar godīgu tirdzniecību un ekoloģiski pieņemamu vides apsaimniekošanu.  Pasaulē banānu tirdzniecība ir piecu lielu koncernu ziņā – pasaulē noteikumus šajā ziņā diktē amerikāņu "Dole", "Chiquita" un "Del Monte", īru "Fyffes" un Ekvadoras uzņēmums "Noboa".  Mēs, patērētāji, varam izsekot līdzi šo uzņēmumu rīcībai. Piemēram, daži no  banānu audzētājiem jau atraduši videi draudzīgākus veidus, kā, piemēram, mazināt pesticīdu daudzumu plantācijās.

Vairākus kaitēkļus tur apkaro citu augu līdzās pastāvēšana, piemēram, tabaka. Turklāt citu kultūru klātbūtne atrisina arī augsnes noplicināšanas problēmu. Ir vairāki veidi, kā ražotāji var turpināt audzēt banānus, piegādāt tos teju visām pasaules valstīm un nekaitēt dabai. Ir veidi, kā mazināt nabadzību un negodīgu tirdzniecību jaunattīstības valstīs.

Bet mūsu, patērētāju, spēcīgākais ierocis ir mūsu izvēle. Godīgas tirdzniecības ("Faire trade") zīme un Lietusmežu alianses vardīte ("Rainforest alliance") ir divi populārākie ekoloģiskie marķējumi, kas garantē, ka konkrētais produkts līdz mums nonācis  lai arī pa garu, tomēr videi un cilvēkiem salīdzinoši draudzīgu ceļu.  Diemžēl Latvijā iedzīvotāju informētības līmenis par šādu marķējumu esamību ir zems.  

Neraugoties uz to, ka arvien biežāk mūsu iepirkumu grozos nonāk tādi produkti kā kafija, šokolāde un dažādi eksotiski augļi, “Fair trade” zīmi Latvijā atpazīst vien 6%  iedzīvotāju. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem augstākais rādītājs ir Lielbritānijā, kur par šo zīmi zina 81%  aptaujāto.

Var jau teikt, ka pārtikas drošības un godīgas tirdzniecības problēmas no mums ir tālu, tomēr patīk mums tas vai nē, tās visas saskaras mūsu šķīvjos un iepirkumu groziņos. Domāt globāli un rīkoties lokāli – tā ir atslēga mūsu visu kopīgajai labklājībai, veselībai un dzīves kvalitātei.

Raksts tapis kampaņas „Lokālā rīcība globālajai attīstībai“ ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti