Sandra Kropa: Parīzē tiekas spožākie izgudrotāji

Gaidot Eiropas izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremoniju, kas ceturtdien, 11.jūnijā notiks Parīzē, nākas pārliecināties, ka zinātnes un tehnoloģiju pasaulē valstu robežām nav nozīmes. Parīzē ir ieradušies 15 šī apbalvojuma finālisti no 11 valstīm, kurus visus vieno ideja ar savu darbu padarīt ikviena planētas iedzīvotāja dzīvi vieglāku, drošāku un pilnvērtīgāku. 

Šogad Eiropas izgudrotāju balvas nominantu vidū ir gan zāļu un vakcīnu izgudrotāji, gan inovāciju meistari, kas radījuši ierīci, lai cilvēki ar kustību traucējumiem spētu  rakstīt un ar skatienu vien ieslēgt dažādas ierīces. Tāpat Eiropas Patentu birojs ir augsti novērtējis to pētnieku darbu, kuri domā, kā apgādāt ar pārtiku badā mirstošus jaunattīstības valstu iedzīvotājus un kā modificēt odus, lai miljoniem cilvēku nesaslimtu  ar tropu drudzi vai citām odu pārnēsātām slimībām.

Īpašs prieks, ka arī Latvijas ķīmiķa Ivara Kalviņa veikums, izstrādājot medikamentu mildronāts, ir pamanīts un augstu novērtēts visas pasaules līmenī - viņš šai balvai nominēts kategorijā par mūža ieguldījumu.

Eiropas Izgudrotāju balva tiek pasniegta jau 10.gadu. To piešķir Eiropas Patentu biroja žūrija, kurā apvienojas dažādu jomu speciālisti, sākot no uzņēmējdarbības vides un zinātnes līdz akadēmiskām aprindām.

Pagaidām vēl nav zināms, kāds ir 13 žūrijas locekļu lēmums un kurš no 15 finālistiem 11.jūnijā tiks pie Eiropas Izgudrotāju balvas piecās nominācijās, taču ir vairāk nekā skaidrs, ka visi finālisti ir pasaules līmeņa zvaigznes, kuru darbs neapstājas pie katra konkrētā izgudrotāja  valsts problēmu risināšanas.

Piemēram, austrālietis Jans Frazers (Ian Frazer) kopā ar ķīnieti Džan Dzu (Jian Zhou) strādājuši pie tā, lai radītu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) sievietēm, kamēr zviedri  Džons Elvesjo (John Elvesjö) un Martins Skogo (Mårten Skogö) radījuši ierīci, kas spēj lasīt acu skatienu un tādējādi cilvēkiem ar kustību traucējumiem sniedz iespēju sazināties ar pārējo pasauli, piemēram, rakstīt vārdus, vienkārši skatoties uz ekrānu.

Arī Ivara Kalviņa sasniegums, radot mildronātu, ir stāsts par daudzu cilvēku pasargāšanu no sirds slimībām un infarkta jebkurā pasaules valstī.

Šogad par Eiropas Izgudrotāju balvu piecās nominācijās sacentīsies izgudrotāji no 11 valstīm – Austrijas, Austrālijas, Ķīnas, Francijas, Japānas, Latvijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Šveices, Apvienotās Karalistes un ASV. Šo valstu uzskaitījums pierāda, ka Eiropas Izgudrotāju balva netiek piešķirta tikai eiropiešiem. Un tas ir tikai pašsaprotami, zinot, ka divas trešdaļas no Eiropas Patentu birojam iesniegtajiem pieteikumiem ir tieši no valstīm ārpus šī kontinenta. 

Tieši „ne-Eiropas valstis” ir viena no nominācijām šajā apbalvojumā līdzās tādām jomām kā „Industrija”, „Mazie un vidējie uzņēmumi”, „Izpēte” un „Mūža ieguldījums”. Katrā no šīm nominācijām ir izvirzīti trīs kandidāti – Ivara Kalviņa konkurenti nominācijā par mūža ieguldījumu ir Andreas Mancs (Andreas Manz) no Šveices, kurš izgudrojis mikročipa laboratoriju – ierīci, kas radījusi apvērsumu ķīmijā, jo spēj veikt asinsanalīzes un izmērīt cukura līmeni asinīs ātri, lēti un ārpus laboratorijas sienām; kā arī Kornelis Imminks (Kornelis Immink) no  Nīderlandes,  pateicoties kuram esam tikuši pie nu jau tik pašsaprotamas lietas kā, piemēram, filmas skatīšanos DVD formātā – viņš izgudroja, kā elektroniskos signālus pārvērst digitālā valodā un  uzglabāt CD un DVD formātos.

Trešdienas, 10.jūnija, vakarā visi 15 finālisti kopā ar žūrijas komisiju un žurnālistiem baudīs vakaru, kuģojot pa Sēnas ūdeņiem, taču jau ceturtdien sacentīsies par Eiropas Izgudrotāja godu un simbolisko buru statueti.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti